Aizvadītais gads viņai bijis piepildīts un notikumiem bagāts, sākot jau ar solo albuma "Magnificello" ieskaņojumu, kurā dzirdama Zoltāna Kodāja, Gaspāra Kasado un Pētera Vaska mūzika. Kopā ar klarnetistu Egīlu Šēferu un pianisti Elīnu Bērtiņu svinēta Tālivalža Ķeniņa simtgade. Latviešu mūzikas programma veidota vasaras koncertam "Pēteris Vasks ielūdz" Mazajā Mežotnes pilī, kur skanēja Tālivalža Ķeniņa, Pētera Plakida, Maijas Einfeldes, Selgas Mences, Imanta Zemzara, Annas Veismanes un Andra Vecumnieka mūzika flautai, čellam un klavierēm brīnišķīgā sadarbībā ar flautisti Ditu Krenbergu un pianistu Džovani Fornazīni.
Bet kas čellistei pašai bijis aizvadītā gada notikums, kas nāk prātā visupirms – kas ir piepildījies, kas licis aizrauties elpai un licis sajūsmā sūtīt īsziņas draugiem?
"2019. gadā lielākais karjeras notikums bija mans albums "Magnificello"… Kad viss lielais darbs ar audio un video veidošanu bija pabeigts, tas bija tāds – ahhh...
Tagad tiešām darbs ir paveikts, disks iznācis, un tas ir liels, liels notikums, kuru pati jau sen biju vēlējusies īstenot. Tāpēc esmu ļoti priecīga, ka kopā ar kolēģiem un tehniskajiem meistariem tas ticis paveikts, un par to man pašai vislielākais gandarījums. Pasaule ir skaista!"
Vienlaikus Ābele atzīst – visi aizvadītā gada notikumi bijuši nozīmīgi un skaisti. "Ļoti patika spēlēt "Skaņu mežā"… Sākumā gan biju nobijusies, domāju, varbūt auditorijai pilnīgi neinteresē manis nestie skaņdarbi, bet bija tieši otrādi – publika sasēdās zemē un visi ļoti uzmanīgi klausījās...
Arī koncerts Mazajā Mežotnes pilī bija ļoti skaists – tie bija tiešām vasaras svētki, liels paldies maniem kolēģiem Ditai Krenbergai un manam vīram Džovanni Fornazīni. Ļoti intensīvi tam gatavojāmies, un izdevās patiesi pacilājošs, gandarījumu nesošs koncerts. Tad vēl Šveicē bija interesants koncerts kopā ar manis pašas izveidoto orķestri – arī tas bija augsts punkts, spēlējām trīs koncertus Šveicē ar Pētera Vaska čellkoncertu "Klātbūtne". Arī koncerts ar Tālivalža Ķeniņa mūziku bija ilgi lolots. Daudz dažādu piedzīvojumu bijis mūzikā."
Nominācija "Lielajai mūzikas balvai" Guntai Ābelei nav pirmo reizi. Pirms vairākiem gadiem viņa tika izvirzīta kategorijā "Gada jaunais mākslinieks".
"Pirmo reizi tas bija ļoti priecīgs notikums – biju lepna, gandarīta, patiešām – ir jauki justies novērtētai! Arī tagad, protams, ir liels prieks, bet šoreiz vairāk ar tādu sajūtu – jā, ļoti jauki!"
Vai šo gadu laikā māksliniece mainījusies? "Ceru, ka esmu mainījusies, jo māksliniekam nav labi stāvēt vienā punktā," uzskata čelliste. "To nezinu – ir labāk vai sliktāk, bet ceru, ka ir labāk, savādāk vai dziļāk. Savus ierakstus vienmēr klausos ļoti, ļoti paškritiski. Mēģinu analizēt un izprast.
Esmu jau iemācījusies, ka ierakstu varbūt nevajag klausīties tūlīt pēc koncerta, jo emocijas vēl pāris dienu pēc tā ir visai trauksmainas. Sevis klausīšanās un vērtēšana no malas nav patīkama, bet ļoti noderīga jebkuram mūziķim, jebkuram māksliniekam," saka Gunta Ābele, kura vērtējuma ziņā visvairāk uzticas savai ģimenei.
"Bet, ja nopietni, īstenībā tu pats sev esi visstingrākais kritiķis…"
