Šī opera, kas pirmizrādi piedzīvoja pagājušā gada 26. septembrī, nominēta arī kategorijā "Gada uzvedums". Bet vai pašam Raimondam Bramanim tā ir pirmā "personalizētā" nominācija? "Viennozīmīgi! Jūtos ļoti pagodināts, ka manu ieguldīto darbu, pūliņus un visu, ko no sirds esmu ielicis šajā lomā, žūrija pamanījusi, novērtējusi un esmu nominantu vidū," sirsnīgi saka dziedātājs.
"Tota lomu komponists savulaik rakstījis Kārlim Zariņam, un pēdējais, ko Kārlis Zariņš man novēlēja, mācoties tenoru klasē, bija – lai es turu to tenoru lietu godā," atceras Bramanis. "Mēģināšu to arī darīt. Protams, Kārlis Zariņš bija izcils mākslinieks, dziedātājs, personība. Mans izaicinājums ir Totu veidot savādāk, bet izdarīt to ar pilnu atbildību un prasmi, jo loma tiešām nav viegla.
Tots ne tikai izvēlas – jā vai nē. Viņš nolemj darīt un rīkoties, kas, manuprāt, nav mazsvarīgi. Ikdienā mēs – arī es – bieži izvēlamies nostāties par vai pret. Taču Tots rīkojas. Kamēr pārējie, kā mūsdienās pieņemts, pils ugunsgrēku skatās un filmē, viņš iet caur elli, dara un glābj," pauž Bramanis.
Kādu viņš ieraudzījis savu Totu? "Atslēga atnākusi, darot," saka dziedātājs. "Uz Tota kostīma šajā uzvedumā ir Raiņa citāts: "Bez cīņas nav uzvaras".
Mana bērnība nebija no vieglākajām, un arī dzīvē uzvaras man nākušas caur cīņu. Kaut kā viss tik ļoti saslēdzās, ka man tas nebija nekas svešs.
Protams, tas, ko dara Tots, pret sadzīvi ir daudz grandiozāks, lai gan arī sadzīve man brīžiem bijusi tik grūta, ka tikai ar cīņassparu un darīšanu bijis iespējams tikt cauri," atzīstas dziedātājs.
Viņš slavē režisores Lauras Grozas-Ķiberes stratēģiju: "Viņa mums pašiem ļāva meklēt un lomās ielikt sevi. Interesanti, ka Imants Kalniņš manā bērnības pieredzē bija viena lieta, bet saskaroties ar viņa opermūziku, biju patīkami pārsteigts – cik ļoti Dievs tur pieskāries un cik tas latviskais līdz dziļumam aiziet. Viss kopā – Rainis, Ziedonis, Kalniņš. Kaut kā viss saslēdzās un, atslēdzot vienas durvis, atvērās nākošās, un tas kļuva aizvien interesantāk. Materiāls pats par sevi iedvesmoja. Man nebija vajadzības simtreiz klausīties ierakstus ar Kārli Zariņu un, pasarg Dievs, mēģināt kopēt. Es tikai ļoti cerēju, lai nebūtu tā, ka Zariņš bija ģeniāls, bet Bramanis diemžēl to dara kaut kā nepārliecinoši. Bet iestudējuma procesā saslēdzās prāts, sirds, varēšana, darīšana un rezultāts ir tāds, kāds tas ir."
Ko, viņaprāt, personificē Tots? "Latvieša garu. Tas ir latviešu krampis. Kā var būt, ka tik mazai tautai ir tik izcilas personības, kuras ikdienā staigā ne tikai mums blakus, bet iziet pasaulē? Milzīgās nācijas nespēj to izskaidrot, kā tas nākas.
Ir jānotic un jāsāk darīt – pietiek skatīties no malas, vērtēt, analizēt, izteikt viedokļus, bet jāņem un jādara. Tad var lielas lietas veikt," ir pārliecināts Raimonds Bramanis.
Un ko viņš saka par operas aktualitāti šodien, ja no dienas kārtības noņemam tik konkrētu un nepārprotamu norādi kā Rīgas pils ugunsgrēks 2013. gadā? "Pasaulē nav nekā svarīgāka par cilvēku attiecībām.
Visnepieņemamākā lieta man šķiet vienaldzība.
Domāju, ka šī tēma, neatkarīgi no laikmeta un galaktikas, nekad nekļūs vecmodīga. Šis ir stāsts par Tota attieksmi pret notiekošo un kā viņam veicas, ja dara. Tā ir noticēšana saviem spēkiem. Ar laiku noveco tērpi, bet šī opera noteikti kļūs par sava veida klasiku. Ļoti priecājos, ka man ir gods un laime to izpildīt un ar šodienas attieksmi dziedāt to, ko komponists toreiz radījis. Tas nav no modes izgājis! Ne velti šis iestudējums jau izpelnījies balvas "Kilograms kultūras" uzmanību, jo galvenā tēma jau nenoveco. Svarīga tikai attieksme, ar kādu to izpilda. Ja darbs uzrunā un neatstāj vienaldzīgus klausītājus un skatītājus, laikmetam nav nozīmes."
Un kādas rindas no Tota partijas šodien gribētu citēt kā Tota vai savu kredo? "Bez cīņas nav uzvaras. Uzvara nevar būt pašsaprotama lieta – tā pati neatnāks. Par to ir jācīnās un jādara.
Novēlu katram rast spēku un salauzt sevi mirklī, kad mums ir viedoklis, gribēšana, bet pietrūkst mazliet līdz darīšanai. Novēlu sev un visiem – lai cik grūti, lai kādas nepatikšanas, nezaudēt sevī cīņassparu, jo tikai tā var tikt pie uzvaras. Esmu priecīgs, ka caur Raini un Imantu Kalniņu esmu nonācis pie atziņas, ka šis šobrīd ir arī manas dzīves moto."
