Latvijas simtgadei veltītā ierakstu sērija aizsākās ar Latvijas Radio kora albumu "Klusuma auglis", kurā iekļauta aktuālākā latviešu mūsdienu kora mūzika. Šonedēļ tam seko LSO veikums, veltīts Imanta Kalniņa daiļradei. Orķestris Atvara Lakstīgalas vadībā no jauna ieskaņojis Koncertu čellam un orķestrim, kā arī leģendāro 4.simfoniju.
Latvijas simtgadei veltītās sērijas galvenā ideja ir veidot jaunus ierakstus mūsu svarīgākajām kanoniskajām vērtībām, lai popularizētu tās starptautiski. Producents Egīls Šēfers pārliecināts - Imanta Kalniņa daiļrade ir to vairāk nekā pelnījusi, jo caur to īpaši spilgti atspoguļojas Latvijas unikālais brīvības stāsts.
"Imanta Kalniņa mūzika šajā laikā īpaši svarīga tādēļ, ka pagājušajā gadā visa pasaule pievērsa uzmanību Baltijas ceļa 25 gadiem, arī nesen mēs atcerējāmies Berlīnes mūra krišanu, un tas ir tāds brīdis, kad pasaule pastiprinātu uzmanību pievērš brīvības ideāliem. Arī ģeopolitiskie notikumi, kas pasaulē šobrīd notiek, liek mums par to domāt arvien vairāk. Un mums, latviešiem, ir tāds unikāls stāsts, ka mēs savu brīvību atguvām bez vardarbības. Tā bija kultūras vai, kā to mēdz saukt, dziesmotā revolūcija," stāsta Egīls Šēfers.
4.simfonijā komponistam savulaik ļoti jūtīgi izdevās notvert tās vēsmas un noskaņas, kas daudzos cilvēkos gruzdēja jau ilgu laiku pirms neatkarības atgūšanas, viņš radīja pirmo roka simfoniju Austrumu blokā jau 70.gadu sākumā.
"Imanta Kalniņa 4.simfonija 70.gados tika pirmatskaņota Lielajā ģildē, un tās bija milzīgas cilvēku masas, kas uz šo koncertu mēģināja tikt. Tas bija kaut kāds apvērsums, kaut kas nedzirdēts, tā bija milzīga uzdrīkstēšanās. Tā bija pirmā roka simfonija, bet roks taču vispār padomju laikā bija aizliegts. Taču viņš to atļāvās, un cilvēki to novērtēja, ka mums ir kāds, kas uzdrīkstas, un tā bija viena no pirmajām brīvības skaņām," norāda Egīls Šēfers.
Kalniņa 4.simfonija ir jau daudzkārt ierakstīta, bet jauno versiju veicis LSO Atvara Lakstīgalas vadībā. Diriģents stāsta, ka process izvērties visai savdabīgs, jo ieraksta dienā viņš negaidīti saslimis, taču, apzinoties dārgās studijas izmaksas, nav atļāvies ierakstu atcelt. Tagad viņš vērtē, ka šis upuris ierakstam nācis par labu.
Līdzās 4.simfonijai albumā "Brīvības skaņas" iekļauta Imanta Kalniņa pirmā simfoniskā partitūra, tapusi 1963.gadā, studiju laikā - Koncerts čellam ar orķestri". Tās solo partiju iespēlējusi spožā čelliste Marta Sudraba, kurai ar LSO šī nav pirmā sadarbība. "Tas man bija liels prieks un pārsteigums, ka bija tā izdevība. Tas ir spēlēts, bet diskā tas rakstīts nekad nav. Ir arī divas, trīs dažādas versijas, kā atskaņot. Piezvanīju komponistam, kurš man teica, lai daru ar koncertu, ko vēlos. Pēc koncerta pagājušajā gadā Liepājā es sapratu, ka viņš bija ļoti apmierināts. Man ļoti liels prieks, ka tas ieraksts izdevās," stāsta Marta Sudraba.
Šonedēļ Latvijas simtgadei veltītajā sērijā klajā nācis albums, kurā iemūžināta Imanta Kalniņa mūzika, nākamgad sēriju turpinās Volfganga Dārziņa Otrā klavierkoncerta un Jāņa Ivanova 20.simfonijas ieskaņojumi, ko veiks Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, pianists Reinis Zariņš un diriģents Andris Poga.
