Džezu Toms Lipskis atzina par savu dzīvesveidu un uzskatīja, ka šo mūzikas žanru var iemācīties jebkurš, ja vien ir kāds, kas parāda ceļu, pa kuru iet. Šī iemesla dēļ un arī tāpēc, ka viņš bija kaismīgs Latgales patriots, mūziķis iniciēja Džeza mūzikas nodaļas veidošanu Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskolā.
Par šo jaunizveidoto programmu Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskolā - Džeza un mūsdienu ritma mūzika – Toms Lipskis stāstīja arī savā pēdējā radio intervijā 7.oktobrī.
Vien šī gada augusta beigās Lipskis kopā ar kolēģiem organizēja džeza koncertu Lūznavas muižas Kultūras šķūnī, tādējādi ieskandinot ieceri nākamgad Lūznavā rīkot džeza festivālu, kuram viņš būtu mākslinieciskais vadītājs.
Kā pedagogs Toms Lipskis darbojās gan Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskolā, gan arī Rīgas Doma kora skolā.
Viņš absolvējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas džeza nodaļu, turpat arī pabeidzis maģistrantūru. Viņš darbojās vairākās muzikālās apvienībās, tostarp savā, Toma Lipska kvintetā. Pērn klajā laists “Toms Lipskis Quintet” debijas albums “Holographic Projections”, kura nosaukums latviešu valodā ir “Hologrāfiskās projekcijas”.
"Satikāmies ar viņu toreiz dzert svaigi spiestu apelsīnu sulu un runāt par dzīvi. Toms Lipskis, ko es pazinu jau vairākus gadus pirms tam, smējās par to, ka ir pārāk nopietni sniegt man interviju, bet to pašu viņš beidza ar vārdiem, ka izaugsme nav automātiska, pie tās nepieciešams strādāt un nekad neapstāties pie sasniegtā. Un arī ar vārdiem, ka jūtas laimīgs. Vienmēr izpalīdzīgs, nesavtīgs, dzīvespriecīgs, laimīgs kareivis, kurš steidzās dzīvot un darīt lielas lietas. Toma disks "Holographic Projections" ir vienmēr manā mašīnā — Toms vienmēr zināja, ka brīžos, kad man kārtējo reizi apnīk visa jaunā klausāmviela, mana ikdiena paiet ar viņa mūziku," atceras viena no elektroniskā džeza žurnāla "Jazzin.lv" veidotājām Aleksandra Line.
Atis Andersons, džeza pianists, stāsta: "Toms Lipskis – kontrabasists, komponists, aranžētājs, pedagogs un lielisks cilvēks. Gaišs, atvērts, talantīgs, enerģijas un pozitīvā pilns, ar sirdi un dvēseli džeza mūzikā. Esam sēdējuši vienā skolas solā un trio sastāvā aizvadījuši neskaitāmus koncertus un pasākumus, vienu no visspilgtākajiem šopavasar Maltā, Valetā. Šo gadu laikā esam kopā muzikāli auguši un attīstījušies līdz saspēlei, kura neprasīja vārdus, bet gan notika jau sajūtu līmenī. Toms Lipskis bija izcils džeza basists, kolēģis, draugs un domubiedrs. Mana basa izvēle Nr.1! Esmu pateicīgs, ka mums bija iespēja pavadīt tik daudz laika, kopā darot to, kas mums tik ļoti patika: spēlēt džezu!”
Izjūtās dalās arī ģitārists Rihards Lībietis: " Tomu pazinu trīsarpus gadus, kas nu jau izrādās negodīgi maz. Visu šo laiku esmu bijis ļoti iedvesmots un pārsteigts par viņa šķietami nebeidzamo entuziasmu darīt, par viņa dzīvesprieku un gluži vienkārši – patieso sirsnību. Kopā plecu pie pleca radot mūziku, spēlējot koncertus, piedzīvojām ļoti daudz ko, un jāsaka, ka Toms ir lielisks piemērs tam, kādai vajadzētu būt mūziķa personībai – ar pietāti un cieņu pret savu darbu, ar sirsnību un patiesumu pret saviem līdzcilvēkiem. Cilvēciskā ziņā Toma pāragrā aiziešana mums visiem ir neizsakāmi sāpīga. Un tomēr, Toms ir izdarījis un iesējis augsni tik daudz labām lietām un veicis tik daudz nozīmīgu darbu, ka grūti to visu šeit uzskaitīt, un tas viss ir un dzīvo, un mūs joprojām silda. Kopā ar "Rihards Lībietis Orchestra" kolektīvu sūtām visdziļāko līdzjūtību Toma ģimenei un tuvajiem cilvēkiem."
Dziedātāja Evilena Protektore atvadu vārdos raksta: "Toms Lipskis bija brīnišķīgs cilvēks, un es domāju, ka ikviens, kurš bijis ar viņu pazīstams, tam piekritīs. Viņš bija ne tikai labs draugs, kursabiedrs un pēc tam kolēģis, bet arī izcils mūziķis, kurš savas dzīves laikā ir paspējis paveikt vairāk par daudziem citiem, tāpēc ka viņam sāpēja.
Viņš bijis no tiem cilvēkiem, kuri apzinājās, ka džezs nevar izdzīvot, tikai skanot, viņš zinājis, ka šī mūzika var elpot tikai tad, kad vieno daudzus, un tāpēc viņš to arī ir darījis.
Viņš bija viens no tiem drosmīgajiem, kurš atdzīvināja džema sesiju kultūru, kurš stāstīja muzikālo stāstu ne tikai sev tuviem radiem un draugiem, bet izplatīja to tālāk. Pateicoties Tomam, jaunas paaudzes Rēzeknē mācīsies džezu, un tas viss paveikts kādu 7 gadu laikā… Tā māksla viņam iekšā dzīvoja un auga, un viņš dalījās ar to ar apkārtējiem, un tas tik tiešām ir brīnišķīgi. Tas ir gods un laime, ka man bija iespēja pavadīt to neilgo laiku kopā ar Tomu, mēs viņu atcerēsimies. Lai tev maigi, Tomiņ.”
Arī Dāvis Bindemanis, džeza pianists, komponists un aranžētājs dalās savās pārdomās: “Toma aiziešana mums visiem ir šoka vilnis… Joprojām negribas ticēt, ka šie jaunumi ir patiesība.
Mēs ar Tomu dalījām vienu vīziju – džezam Latvijā ir jābūt, un mēs esam tā paaudze, kas ne tikai turpinās iemīto taciņu šajā laukā, bet arī attīstīs, cik nu mūsu spēkos.
Toms gan šo vīziju pārnesa nākošajā līmenī, un par to mēs visi varam lepoties, it īpaši Latgalē dzīvojošie mūziķi – Toms atvēra džeza nodaļu Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskolā. Man bija tas gods vadīt meistarklasi dažus mēnešus pirms nodaļas atvēršanās. Skolniekiem bija patiess prieks un sajūsma, ka kaut kas TĀDS tagad būs arī šeit (Rēzeknē), ne tikai Rīgā.
2018. gada septembrī šajā nodaļā sāka notikt pirmās nodarbības, diemžēl… tagad bez Toma. Bet es ticu, ka Toma gaisma turpinās mirdzēt un entuziasms mācīties džezu un trenēties instrumentu jaunajos skolniekos paliks arvien jaudīgāks. Tas nav Toma vienīgais sasniegums. Viņš ir pirmais un šobrīd vienīgais kontrabasists Latvijas džeza mūzikā, kurš izdevis savu albumu. Tā nosaukums ir "Holographic Projections", kurš ierakstīts un izdots 2016. gadā, un man bija tas gods tajā piedalīties.
Mēs vairākus gadus regulāri spēlējām kopā dažādos sastāvos. Manuprāt, tieši tajā vasarā, kad Vecrīgā bija atvērusies āra kafejnīca 'Vējš Vītolos”, sapratām, cik ļoti līdzīgi domājoši esam un ka šī draudzība ir jāturpina. Toreiz spēlējām trijatā – es, Beāte Zviedre un Toms. Ja nemaldos, 2013. gada vasara. Un tad nedaudz vēlāk sākām spēlēt grupā “The Originals”, kur katrs dalībnieks ir personība, un mūsu visu kopējā ķīmija vienmēr man lika justies, it kā es būtu foršākajā ballītē. Bez Toma būs citādāk…
Un tā viens otru regulāri aicinājām uz pasākumiem, lai spēlētu kopā. Bet ne tikai spēlētu. Tie bija stāsti, piedzīvojumi un humors, ko allaž dalījām, un katra “spēle” vairs nebija tikai darba darīšana, bet gan patīkama laika pavadīšana kopā ar draugu – sirsnīgo, pozitīvo, intelektuālo, talantīgo un mērķtiecīgo draugu, Tomu. Joprojām neticu, ka tas ir noticis. Kāds “tur, augšā” ir pieļāvis lielu kļūdu.”
"Ar Tomu Lipski es iepazinos pirms trim gadiem, kad durvis klausītājiem vēra džeza restorāns “Trompete”, kur Toms bija muzikālās programmas menedžeris. Lielāko daļu no mūsu tālākās komunikācijas arī aizņēma dažādi organizatoriskie jautājumu, uz kuriem viņš zināja atbildes. Saskarsme ar Tomu vienmēr bija ļoti viegla. Toms Lipskis man atmiņā paliks ar savu milzīgo dzīvesprieku, kas bija redzams gan viņa smaidā, un, galvenais, viņa darbos!
Savā 28 gadus īsajā dzīvē viņš ir izdarījis tik daudz, dodot ļoti daudz iemeslu mums viņu atcerēties. "Mūzika ir cilvēka personības atspoguļojums.
Tas ir kā garīgs ceļojums starp dažādām dimensijām," Toms sacījis par savu albumu "Holographic Projections". Ikreiz, kad mēs šo albumu klausīsimies, Toms Lipskis būs ar mums! Grūti tam noticēt, ka Toma vairs nav," raksta LSM.lv mūzikas apskatniece Aiga Leitholde.
"Mēs ar Tomu satikāmies, kļūstot par kursabiedriem Mūzikas akadēmijā. Sajūta ir, ka kopā augām, jo abi nācām no akadēmiskās mūzikas vides, un centāmies ielauzties džeza pasaulē. Nevienam no mums tas nenācās viegli, un jau tad parādījās viņa iekšējais spīts tiekties pretī izcilībai. Tieši pēdējos pāris gados Toms ar savu darbu un neatlaidību bija sasniedzis ļoti daudz, kā arī saņēmis atzinību gan no klausītājiem, gan no citiem mūziķiem. Redzēju, cik laimīgs viņš par to bija. Toma neatņemama daļa bija viņa latgaliešu saknes. Studiju laikā atceros, kā viņš vecmāmiņai atbildēja uz zvaniem latgaliešu valodā, un man tas šķita ārkārtīgi mīļi.
Līdz kaulam patiess cilvēks, uz kuru var paļauties un ar kuru kopā var neizlikties gan dzīvē gan mūzikā.
Viņš bija pašā savā radošajā plaukumā un mūzikas ceļa sākumā. Grūti dažos vārdos izteikt cilvēku, bet galvenās lietas, kas raksturo Tomu, ir spītīga mērķtiecība, latgaliešu sirsnīgums un spēja smagi strādāt, lai piepildītu savus kvēlākos sapņus,” tā dziedātāja Beāte Zviedre, piebilstot, ka par Tomu ir grūti runāt pagātnē.
