Austras Tauriņas solistes karjeras ziedu laiki bija pagājušā gadsimta 60. - 80.gadi. Tolaik Austra Tauriņa Latvijas Nacionālajā operā bija vienīgais dramatiskais mecosoprāns.
Kā atceras operas kādreizējais koncertmeistars Māris Skuja, Austras Tauriņas dzīve bija operteātris. Uz turieni viņa devās, lai atklātu savas lomas, nevis sevi. Šai ziņā viņa bija viens no nedaudziem izņēmumiem.
Austra Tauriņa 1959. gadā absolvējusi Latvijas Valsts Konservatoriju, bijusi Latvijas Nacionālās operas soliste no 1960. līdz 1983. gadam. 1969. gadā solistei par izciliem radošiem panākumiem piešķirts LPSR Nopelniem bagātās skatuves mākslinieces tituls.
"Nopietna, strādīga, paškritiska - tāda ir Austra Tauriņa. Liels gribas spēks, izturība, darba spējas," šādi dziedātāju vērtēja muzikoloģe Vija Briede-Bulavinova. Austras Tauriņas balsij bija raksturīgs plašs diapazons ar bagātīgu augšējo reģistru. Viņas repertuārā bija Amnerisa Džuzepes Verdi "Aīdā", Eboli Džuzepes Verdi "Donā Karlosā", Ulrika Džuzepes Verdi "Masku ballē", Azučena Džuzepes Verdi "Trubadūrā", Venus Riharda Vāgnera "Tanheizerā", Erodeja Riharda Štrausa "Salomē", Leili Marģera Zariņa "Nabagu operā", Marfa Modesta Musorgska "Hovanščinā", Frika Riharda Vāgnera "Valkīrā", Končakovna Borodina "Kņazā Igorā", Grāfiene Pētera Čaikovska "Pīķa dāmā", Spīdola Jāņa Mediņa "Ugunī un naktī", Melnā māte Arvīda Žilinska "Zelta zirgā" un citas. Austras Tauriņas repertuārā liela nozīme bijusi arī kamermūzikas programmām, kurās māksliniece dziedāja gan latviešu, gan pasaules komponistu darbus.
Atvadīšanās no mākslinieces notiks otrdien, 30.decembrī, plkst. 16 Rīgā, Krematorijas Mazajā zālē.
