Vokālās studijas “Knīpas un knauķi” vadītāja Edīte Putniņa Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” izsaka gandarījumu par studijai piešķirto: “Visa lielā “Knīpu un knauķu” ģimene ir priecīga un pateicīga par šo pagodinājumu! [..] Paldies visiem labajiem cilvēkiem, kuri ierosināja šogad balvu piešķirt “Knīpām un knauķiem”! Mēs esam pateicīgi dzejniekiem, komponistiem, dziedātājiem, režisoriem, māksliniekiem, protams, visām studijas vadītājām, bet lielākais paldies ir bērniem un viņu vecākiem.
Šī balva ir kopīgā – mūzikas un sadarbības mīlestībā pelnīta.”
“Vokālais ansamblis “Knīpas un knauķi” tika dibināts 1971. gadā, un to paveica skolotāja Irēne Veinberga. Laika gaitā viņai piepulcējās kolēģe Silvija Ērgle, sākumā pildot koncertmeistares pienākumus. Kopā nostrādājot 23 gadus, protams, ka viņu laikā studiju izauga gana kupla,” stāsta Edīte Putniņa. Viņa lēš, ka kopumā studijā dziedājuši vairāki tūkstoši bērnu – cits gadu, cits desmit.
Latvijas Radio kora soprāns Ieva Ezeriete dziedāt sākusi “Knīpās un knauķos”. Viņas talanta atklāšanā liels nopelns Irēnei Veinbergai. Ezeriete atzīmē, ka skolotāja Veinberga strādāja ne tikai ar vokāli ļoti apdāvinātiem bērniem, bet ar jebkuru mazo censoni, kurš vēlāk tapa, piemēram, par muzikāli izglītotu klausītāju.
Edīte Putniņa “Knīpās un knauķos” sāka strādāt 1994. gadā. Viņa studijas pastāvēšanu iedala trīs “laikmetos” – pirmais ir Irēnes Veinbergas un Silvijas Ērgles, otrais ir viņas un Vitas Siliņas, bet trešais jau tiek aizvadīts kopā ar kolēģēm Jonitu Štomu un Sanitu Sējāni.
Štoma atzīmē, ka šobrīd viņu komandai un arī komponistam Andrim Sējānam tā ir 13. sezona “Knīpās un knauķos”. Komponista muzikālais devums studijas darbinieku un dalībnieku vidū ir augstu vērtēts. Turpina Putniņa: “Neapšaubāmi, Andris izveidojies par “Knīpu un knauķu” goda komponistu. Viņš tik jauki raksta. Dažiem liekas, ka viņš raksta grūtas dziesmas. Mēs savā pulkā par to nebeidzam brīnīties. Iespējams, ka tas noslēpums ir tajā, ka Andris pats ir dziedātājs. Viņš brīnišķīgi zina, ko dziedātājs var nodziedāt, un viņam dots šis talants, spēja to iemiesot dziesmās. Tad, kad mēs sākam mācīties dziesmu, vispirms bērniem tā šķiet sarežģīta, bet šķetinot pa balsij [..], tā dziesma vairs nešķiet tik tehniski grūta un to var izdarīt jebkurš. Protams, tur vajag rūpību, darbu un pacietību, bet bez šī īpašībām jau nekas dzīvē nenotiek.”
Par godu bērnu vokālās studijas “Knīpas un knauķi” piecdesmitgadei, top arī grāmata.
Edīte Putniņa izsaka cerību, ka jūnijā sākumā grāmatu jau varēs piedāvāt lasītājiem. Šobrīd vēl norit pēdējie tehniskie darbi.
Par grāmatu viņa saka: “Liela un bieza, ar ļoti daudz fotogrāfijām. [..] Vislielākā pateicība ir pēdējo gadu fotogrāfiem, un atkal man ir jāpiemin viens mūsu goda fotogrāfs Raitis Mūrnieks, kurš arī pēdējos 13 gadus pavadījis “Knīpās un knauķos”. Jā, grāmata būs kā albums. Tā nebūs pārāk zinātniska, [..] bet ieskats “Knīpu un knauķu” vēsturē būs.” Pētot studijas metodiskos paņēmienus, Putniņa secina, ka mūsdienās pedagogi iecienījuši izmantot arī to senāko, vien piešķirot tam vēl kādu savu pienesumu.
Arī “Knīpas un knauķi” kopš ārkārtējā stāvokļa pasludināšanas strādā attālināti. Jonita Štoma skaidro, ka nodarbības notiek platformā “Zoom” un tur kopš pagājušā gada marta nosvinēti jau vairāki svētki. Vokālajai studijai līdz pandēmijas sākumam bijusi aktīva koncertu un konkursu dzīve. Sanitai Sējānei žēl, ka nācies atcelt trīs lielas koncerttūres, tomēr nākotnē viņa skatās ar gaišu skatu.
