23. februāra pēcpusdienā vienā no Eiropas klasiskās mūzikās mekām – Parīzē – ieradās LNSO mūziķi. Pirmais koncerts Francijas tūrē aizvadīts, uzstājoties Ēksanprovansā.
Doties koncertturnejā tik lielam mūziķu sastāvam nemaz nav tik viegli – līdzās koncertiem ir vairāku stundu pārbraucieni, īsi mēģinājumi, lai aprastu ar akustiku, un intensīva komunikācija ar kolēģiem.
Vijolnieks Sandis Šteinbergs uzsvēra: "Nenoliedzami, mēs esam tā kā viena tāda liela ģimene, es domāju, kurā ietilpst gandrīz 90 cilvēku. Klimats ir labs. Visi ir pietiekoši draudzīgi, labvēlīgi, iecietīgi, un mēs gribam arī spēlēt labi."
Piektdiena, 24. februāris. Brauciena kulminācija, kad Parīzes filharmonijas lielo zāli pieskandinās LNSO. Koncertam jau gatavojas ērģelniece, soliste Iveta Apkalna.
"Ar LNSO šī būs pirmā reize, kad mēs satiekamies ārpus mūsu valsts," stāstīja Apkalna. "Protams, visbūtiskākais ir tas, ka mēs šovakar atskaņojam arī latviešu komponistu mūziku. Un nez vai kādā citā programmā ar citu orķestri tas būtu iespējams. Tas, ka mēs atskaņosim Pētera Vaska mūziku jau pašā koncerta sākumā, protams, arī pasaka daudz, jo tā ir mūsu vizītkarte – Pēteris Vasks ir Latvija un Latvija ir Pēteris Vasks.''
Bet ar orķestri Apkalna saspēlējas Franča Lista mūzikā.
"Šoreiz sakrita tā, ka atskaņot šo Lista lieldarbu ērģelēm ar orķestri bija ierosinājums tieši no Parīzes filharmonijas vadības. Vadoties no tā, pārējo programmu piedāvājām mēs, un otrajā daļā skan Prokofjeva "Romeo un Džuljeta", ko mēs jau pirms divām dienām nospēlējām Ēksanprovansā," teica diriģents Andris Poga.
"Productions Internationales Albert Sarfati" izpilddirektore Katī Sarfatī atzina: "Protams, organizēt turneju nav viegli – jāsavieno dažādas pilsētas, jāsaskaņo programma, kombinēšanas process ir grūts, bet mums ir izdevies noorganizēt trīs koncertus. Un labā ziņa ir tā, ka koncertzāļu pārstāvji vēlas redzēt šo orķestri atkal – Ēksanprovansā viņi uzstājās jau trešo reizi."
Zīmīgajā 24. februāra vakarā mūsu mūziķi franču publiku iepriecināja ne tikai ar pasaules klasiku. Parīzes filharmonijā, skatītājiem teju aizturot elpu, izskanēja arī Emīla Dārziņa "Melanholiskais valsis".
"Mums absolūti nav, par ko kaunēties. Tiešām, tie mūsu klasiķu – gan dzīvo, gan aizgājušo klasiķu – darbi, viņi ir pasaules līmenī. Es gribētu teikt izjustais, smeldzīgais "Melanholiskais valsis" izskaņā, es domāju, ļoti labi noraksturoja tās jūtas, kas mūsos šobrīd cīnās," komentēja Latvijas vēstnieks Francijā Eduards Stiprais.
Koncertu apmeklētāju vidū bija manāmi ne tikai LNSO atbalstītāji no Latvijas, bet arī maestro Žans Klods Kazadesī, kas pie mums viesojies vairākkārt. Diriģents sacīja: "Man ļoti patīk šis orķestris. Viņi ļoti koncentrējas, viņiem ir savs stils, viņi seko līdzi diriģentam, kas ne vienmēr tā notiek. Viņi sajūt mūziku, un diriģentam, kas ir komponista kalps, tas ir ļoti patīkami."
Emocionāls pacēlums pēc koncerta caurstrāvoja arī mūziķus.
"Sajūtas ir ļoti sakāpinātas šobrīd pēc tik skaista koncerta tik skaistā zālē, īstenībā zālē, kādu mēs būtu pelnījuši visi, šo darbu darot. Bet arī jāsaka, ka ļoti divējādas, jo tas datums ir ļoti, ļoti zīmīgs, un jau vairākas dienas iekšā ir tāds kā kamols. Tas nav viegli," uzsvēra kontrabasists Oskars Bokanovs.
Flautiste Ilze Urbāne sacīja: "Man tāda sajūta, ka mēs esam piedzīvojuši lielu brīnumu, jo tā emocionālā saikne, kas mums radās ar franču publiku, kas ir redzējusi visu ko un visus labākos, tas ir tiešām kaut kas neaprakstāms un fantastisks, un tāpēc mēs arī mīlam šo profesiju. Un man liekas, mēs izdarījām ļoti daudz, mēs pateicām caur mūziku kaut ko ļoti, ļoti nozīmīgu visai cilvēcei."
Nākamais pieturpunkts mūsu orķestrim bija Meca, kur Francijas turneja noslēdzās. Bet jau šonedēļ viņi ir atpakaļ Latvijā un priecēs pašmāju publiku.
