Koncerta pirmajā daļā klausītājiem būs iespēja dzirdēt Gustava Mālera komponētās dziesmas, kas radītas, iedvesmojoties no slavenā dzejas krājuma “Zēna brīnumrags”, bet otrajā daļā skanēs Ludviga van Bēthovena Trešā simfonija. Koncertu diriģēs LNSO mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Andris Poga.
Koncerta solists būs samtainā baritona īpašnieks Johanness Helds, kuru klausītāji iepazinuši 2018. gadā koncertā Rīgā un Latgales vēstniecībā “Gors”, kur Helds dziedāja solo Gabriela Forē Rekviēmā, uzstājoties ar LNSO un Andri Pogu. Vācu solists visizteiksmīgāk atklāj vokālās prasmes tieši solodziesmas žanrā, un viņa repertuārā ir spožākie Šūberta, Šūmaņa, Brāmsa, Volfa un citu meistaru darbi.
Johanness Helds dziedās Gustava Mālera dziesmas. Mālers uzaudzis muzikālā reģionā, kur, pēc laikabiedru stāstītā, dziedājuši visi un visur – mājās, krogā, darbā, ceļā, un šie muzikālie iespaidi vēlāk spilgti dzirdami viņa dziesmās un simfoniskajos darbos. Plašu atpazīstamību Māleram nesa dziesmas, kas sacerētas, iedvesmojoties no slavenā vācu dzejas krājuma “Zēna brīnumrags”.
Dziesmas, kas skanēs 31. janvāra koncertā, sacerētas 19. gadsimta beidzamajā desmitgadē – par šķirtiem mīļotajiem, par puisi, kam jādodas karā, par ikdienas dzīvi un gaišām debesīm, maršējošiem ģindeņiem, mīlniekiem-strīdniekiem un nelaimīgu gvardes bundzinieku.
Klīst leģenda, ka Mālers savulaik cerējis, ka tiks atskaņots tikpat bieži kā viņa amata brālis Bēthovens, kura Trešā simfonija jeb “Heroiskā” izskanēs piektdienas vakara koncerta otrajā daļā. Bēthovena vārds komentārus neprasa, taču ne visiem zināms, ka viņa elks bijis franču karavadonis Napoleons Bonaparts. Trešā simfonija komponēta 19. gadsimta sākumā, un sākotnēji tās nosaukums bija “Bonaparte”.
Taču uzzinot, ka Napoleons nolēmis sevi kronēt, Bēthovens bijis tik ļoti vīlies un sašutis, ka lielās dusmās demonstratīvi saplēsis simfonijas titullapu, tādējādi simboliski atsaucot veltījumu.
Pirmskoncerta sarunās koncerta dienā, 31. janvārī, kopā ar muzikologu Orestu Silabriedi piedalīsies režisore Una Rozenbauma. Uzmanības lokā – Bēthovens Lobkovica pilī, mūsu priekšstatos un vīna pagrabā.
Jau 2019. gadā dažas LNSO programmas tikai veidotas Bēthovena dzimšanas dienas zīmē. 2020. gadā LNSO turpina svinēt lielā meistara 250. jubileju. Šogad, 22. aprīlī – Zemes dienā –, LNSO vienosies ar visiem pasaules orķestriem, kas atsaukušies aicinājumam tieši šajā datumā atskaņot Bēthovena Sesto “Pastorālo” simfoniju, un Latvijā to diriģēs Guntis Kuzma. LNSO ziemas sezona noslēgsies ar Pirmo un Devīto simfoniju, kuras diriģēs franču lielmetrs Žans Klods Kazadesī. Kamermūzikas laukā izskanēs Bēthovena Kvintets – to 19. martā spēlēs Agnese Egliņa un LNSO pūšaminstrumentālisti.
Savukārt 13. martā klausītājiem būs iespēja dzirdēt Gustava Mālera Piekto simfoniju – Lielajā ģildē to atskaņos LNSO un Andris Poga.
