Mūziķi atzīst, ka, izpildot mūziku, kuras dēļ Mocartu un it īpaši Bēthovenu dēvējam par dižākajiem pasaules komponistiem, ir jūtama atbildības nasta, taču vienlaikus tas ir emociju pārbagāts piedzīvojums.
Diriģents Mihaels Balke stāsta: "Tas ir ceļojums no tumšas, depresīvas, gandrīz ļaunas enerģijas sākumā cauri cilvēcīgajai otrajai daļai, nezinot, kas būs trešajā. Un tad – atklāt gaismu, kā atvērt durvis un ieraudzīt šo gaišo, pozitīvo enerģiju. Patiesībā es domāju, ka tas ir ļoti tipiski Bēthovenam. Līdzīgi ir arī ar Mocarta klavierkoncertu."
Pianiste Arta Arnicāne atklāj, ka Mocarta mūzika vienmēr asociējusies ar operu: "Man liekas, klavierkoncerti – tie ir kā nelielas operas ar sižetiem, ko izjūtam, klausoties šo dzīvo mūziku. Tāpēc es arī jūtos nedaudz kā dziedātāja, kā operdziedātāja šajā mūzikā. Ceru, ka arī skatītāji to izjūt, ka mūzika dažreiz runā, dažreiz skumst, dažreiz dzied pilnā balsī no laimes."
Diriģentam Balkem šī nav pirmā sadarbība ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, viņš uzsver: "Tagad bija iespēja iepazīties ar visu orķestri. Viņi ir ļoti zinātkāri, ieklausās. Piemēram, Bēthovena 5. simfonijā centāmies atklāt kādas jaunas krāsas. Varbūt to ir grūti pārspēt, tas ir daudz dzirdēts."
Uz skatuves paveikto klausītāji novērtēja ar ovācijām, ceļoties kājās.
