Nav jau noslēpums, ka dzīvē daudz kas balstās uz draudzību un savstarpēju pazīšanos – arī komponista un pianista, jubilāra Raimonda Paula dzīvē tā ir bijis.
Jau savā trakulīgajā jaunībā Maestro iepazinās ar gleznotāju Leo Kokli, kura kompānijā bija daudz dažādu profesiju radošu ļaužu, un šī pulciņa ietvaros par Paula draugiem kļuva tēlnieks Alberts Terpilovskis un viņa dzīvesbiedre, režisore Tīna Hercberga. Viņas mūžs nesaraujami saistīts ar mūsu Leļļu teātri – tieši Hercberga sāka iestudēt leļļu izrādes pieaugušajiem, viņas kontā ir apmēram 60 iestudējumu, un vairākiem mūziku komponējis tieši Raimonds Pauls. Taču pirmais, kas ievilka Paulu Leļļu teātrī, bija vēl slavenākais leļļinieks Arnolds Burovs, kura vairāku leļļu filmu mūzika arī ir Maestro komponēta.
Pirmais darbs Paulam Leļļu teātrī bija luga "Saslauku vecis" 1962. gadā, tā ieguva prēmiju leļļu teātru skatē Varšavā – izrādās, jau tik agri Paula komponista vārds izskanējis ārzemēs!
Sekoja "Četri muzikanti", izrāde pieaugušajiem ''Interlellis'' 1967. gadā. Pēc tās sadarbība ar Hercbergu turpinājās iestudējumos "Runčuks Punčuks", "Velniņi", "Ginjols Parīzē", "Kaķīša dzirnaviņas". Kā stāsta laikabiedri, tad Raimonds Pauls ļoti nopietni izturējās pret šo darbu, nāca uz mēģinājumiem, pārveidoja mūziku, lūdza parādīt katru lelli, lai no to izskata iedvesmotos mūzikas sacerēšanai. Un dziesmas izrādei "Runčuks Punčuks" viņš vispirms izmēģinājis pie savas tolaik mazās meitiņas Anetes, pirms devis tās dziedāt aktieriem.
1969. gadā sacerētās Leļļu teātra izrādes "Velniņi" dziesmas tika iekļautas pat Rīgas estrādes orķestra programmā, taču pārējā Raimonda Paula 60. gadu teātra mūzika ir aizmirsta.
Nav ne jausmas, kas īsti skanēja Jaunatnes teātra izrādēs "Lazdu laipa" un "Mazuļi", bet no 1965. gadā tapušās lugas "Buratino piedzīvojumi" saglabājusies vien viena melodija, kaut izrādē katru dziesmu bijis daudz – tātad – Raimonda Paula sacerētā "Buratino dziesmiņa" Latvijas Radio bērnu kora priekšnesumā.
