Komponists un pianists Raimonds Pauls uzskata, ka latviešu tautas muzikālā gaume pēdējos 100 gados nav īpaši mainījusies, allaž godā bijušas ziņģes, galda dziesmas un šlāgeri, taču savas radošās darbības pirmajā desmitgadē jaunais censonis stingri turējās pie Rietumu mūzikas modes, iedvesmojās no džeza un Latīņamerikas ritmiem, modes dejām un dziesmām.
Taču lipīgu meldiņu laiks nebija aiz kalniem, un par pamudinājumu ķerties pie klausītājam saprotamākām intonācijām un harmonijām lielā mērā kļuva Maestro darbošanās teātra mūzikas jomā. Tur dziesmām un instrumentālajām tēmām bija jākalpo tēlu un situāciju atklāsmei, savukārt autoram pašam nācās pakļauties režisora iecerei – kādā manierē jāsacer mūzika.
Protams, Raimonda Paula pianista un skaņraža slava bija ātri vien izplatījusies radošās jaunatnes lokā, un nebija nekāds brīnums, ka 1962. gadā tieši Pauls tika uzaicināts sacerēt mūziku jaunā dramaturga Pētera Pētersona mūsdienīgajai lugai "Man 30 gadu", kas tika iestudēta Nacionālajā, toreizējā Drāmas teātrī.
Galvenās lomas izrādē atveidoja Lidija Freimane, Jūlijs Bebrišs, bet Rozes loma speciāli tika rakstīta aktrisei Veltai Līnei, kurai bija laime šai uzvedumā arī dziedāt. Starp citu, pirms darba sākšanas Nacionālajā teātrī Raimonda Paulam nācās izturēt īstas ugunskristības, proti, spēlēt priekšā slavenajam režisoram Alfrēdam Amtmanim-Briedītim. Turpat Drāmas teātrī 60. gados sekoja izrādes "Miks un Dzilna", "Juris Indrups", "Lai viņš iet prom", "Ļubova Jarovaja" ar Raimonda Paula mūziku, un simboliski, ka tieši tur, Nacionālajā teātrī, šomēnes notiek mūsu Maestro 80. jubilejas koncerti, vietā, kur sākās viņa teātra komponista gaitas.
Lai skan "Dziesma par līko gurķi" aktrises Veltas Līnes priekšnesumā no Pētersona lugas "Man 30 gadu", kas drīz pēc pirmizrādes 1962. gadā aizgāja tautā un tika dziedāta ne vienās vien godībās. Bet nākošajā reizē ieskatīsimies Raimonda Paula Leļļu teātrim rakstītajās partitūrās.
