Ko gan Raimonds Pauls būtu iesācis ar savām neskaitāmajām dziesmām, ja to ceļā līdz klausītājam viņam talkā nebūtu nākuši mūsu brīnišķīgie dziedātāji, sākot ar Valentīnu Butāni un Edgaru Zveju. Viņus visus palīdzējusi atrast ne tikai Maestro intuīcija, bet arī producenta ķēriens.
Jau brieduma gados, sēdēdams konkursu žūrijās, Raimonds Pauls allaž acīgi vēroja jaunos talantus, jo tāpat kā mainās mūzikas mode un tehnoloģijas, arī komponistam vajadzīgi arvien jauni izteiksmes veidi, jaunas balsis un personības.
Un kādā no festivāliem “Liepājas dzintars” 1970. gadu vidū Maestro ievēroja Audriņu rokgrupas solisti, pavisam jauniņu, tumšmatainu dziedātāju, kura tolaik mācījās Rēzeknes mūzikas vidusskolā. Pēc tam, kad Rīgā notika festivāla laureātu koncerts, šī meitene saņēma Raimonda Paula uzaicinājumu pievienoties viņa filharmonijas ansamblim “Modo”.
Tā bija Aija Kukule no Atašienes, un par viņas pirmo koncertu kļuva Raimonda Paula un Imanta Ziedoņa autorvakars 1975. gada nogalē. Pirmajam koncertam sekoja neskaitāmi citi, “Modo” ziedu laikos pat 300 koncertu gadā.
Aija studēja kordiriģēšanu konservatorijā, dziedāja korī "Ave Sol" un Maestro viņai tikai rakstīja un rakstīja. Tapa cikli ar Raiņa un Austras Skujiņas dzeju, dziesmas ar Leona Brieža vārdiem, tostarp cikls "Austrumu motīvi", - diemžēl pēdējā reize, kad Aija dziedāja Maestro pavadībā, bija komponista 60. jubilejas koncertā.
Raimonds Pauls sauc Kukuli par ļoti savdabīgu, izcili profesionālu, dramatisku dziedātāju un viņas balsij veltījis visai sarežģītas kompozīcijas. 1985. gadā Pauls sacerēja dziesmas Leļļu teātra izrādei pieaugušajiem "Ceturtais skriemelis" un studijā tās ieskaņoja tieši Aija Kukule. Viena no šīm dziesmām ir "Dziesma par svēteli".
