Agnetas Krilovas jaundarbs ir kā sajūtu kolāža, ko ne tikai viņa, bet mēs visi esam piedzīvojuši pēdējā pusotra gada laikā.
Simfonija radās pandēmijas sākumposmā, kad cilvēkos valdīja liela neziņa, kas pamazām pārauga nogurumā un izmisumā, un radās ļoti daudz jautājumu – kāpēc tas notiek, kāpēc tieši tagad, ko tas nozīmē nākotnei? Komponiste Agneta Krilova stāsta: “Šajā jautājumu laikā arī tapa šis darbs, neziņas un pārmaiņu laikā. Rakstot šo simfoniju, es domāju, kāda varētu būt šī jaunā pasaule? Jo skaidrs, ka tā, kā bija, tā nebūs, bet – kā īsti būs, neviens jau arī nezina.”
Lai arī neviens nezinām, kā situācija attīstīsies, Agneta Krilova simfoniju noslēdz uz gaišas nots, jo viņai ir liela cerība, ka cilvēki, izgājuši cauri dažādiem posmiem, būs ko patiešām arī būtisku sapratuši, kaut arī šobrīd notiekošais par to nebūt neliecina. “Tad, kad pārmaiņas sākās, mēs kā sabiedrība sākuma posmā bijām saliedēti, turējāmies kopā, bijām saprotoši viens pret otru.
Bet šobrīd ir tieši pretējais noticis, mēs ejam uz sašķeltības periodu, ka cilvēki karo viens pret otru ar viedokļiem, ar uzbrukumiem.
Un tad man ir tāda cerība, ka tad, kad mēs būsim izgājuši šos posmus, tad varbūt beidzot mēs nonāksim, un es ticu, ka mēs nonāksim pie gala atbildes, kā tad mums dzīvot tālāk. Tāda man tā cerība, tāpēc simfonija diezgan gaiši izskan, bet tās vidū ir daudz jautājumu,” skaidro komponiste.
Kā jau orķestra “Sinfonietta Rīga” rokrakstam iezīmīgi – tas savās programmā demokrātiski apvieno mūsdienu komponistus ar lielajiem dižgariem, un šoreiz tie būs Jozefs Haidns un Ludvigs van Bēthovens.
Haidns būs pārstāvēts ar savu jaunības gados sarakstīto 28. simfoniju, kas no mūziķiem pieprasa milzu virtuozitāti, bet “Sinfonietta Rīga” ar to lieliski spēj tik galā – par savu orķestri vislabākie vārdi sakāmi tā mākslinieciskajam vadītājam un diriģentam Normundam Šnē. Viņš uzsver: “Tas, ko mēs varam šajā simfonijā just, tas ir Haidna prieks, ka viņa rokās beidzot ir īsts orķestris, kuram viņš rakstīt pilnīgi jebko, kas viņam ienāk prātā, jo tas var nospēlēt visu. Nu un tad viņš arī izvēršas!
Īstenībā šī ir viena no visvirtuozākajām simfonijām, kāda no šī perioda ir nākusi mums priekšā uz pultīm, jo tur tiešām Haidns uzdrošinās piedāvāt visneiedomājamākās lietas.
Tas tiešām nav viegli stīgu instrumentu spēlētājiem, bet arī man ir tā laime būt pie lieliska orķestra, un tāpēc mēs arī varam atļauties darīt visu, kas mums ienāk prātā, un šī Haidna simfonija ar savu uzdrīkstēšanos ir apbrīnojama.”
Koncertā skanēs arī Bēthovena dzīvespriecīgais un līksmais Pirmais klavierkoncerts – viens no šī žanra šedevriem. Solists būs Taškentā dzimušais uzbeku pianists, Londonas Starptautiskā klavierkonkursa laureāts Behzods Abduraimovs.
Viņš ir trīsdesmitgadnieks, var lepoties ar sadarbību ar pasaules labākajiem orķestriem un uzstāšanos prestižās koncertzālēs un festivālos. Par šo tikšanos Normundam Šnē ir ļoti liels prieks: “Behzods Abduraimovs ir vienkārši apbrīnojami fantastisks pianists. Ziniet, pasaulē šobrīd ir tūkstošiem – es nebaidos šī vārda – ļoti labu pianistu. Visiem ir žilbinoša tehnika, un vispār mūziķu konkurence, kas spēlē šo instrumentu, ir baismīga. Bet viņam līdzās īpašajai skaņai un briljantajai tehnikai piemīt spēja ļoti dziļi iedziļināties mūzikā, viņam piemīt interpretācijas svaigums un spēja paskatīties bez aizspriedumiem uz it kā zināmām lietām.”
Orķestra sezonas atklāšanas koncerts būs sestdien, 18. septembrī, Lielajā ģildē, un, sezonu atklājot, mūziķu lielākā cerība ir, ka visas sezonas garumā atkal varēs sajust klausītāju tiešo klātbūtni un dzīvo saikni ar publiku.
Sezonas atklāšanas koncertam jau 25. septembrī sekos Mocarta un Haidna mūzikas koncerts, kurā atskaņojuma vadītāja un soliste būs slavenā krievu vijolniece Alina Ibragimova.
