Maijas Einfeldes mūzika ir ļoti dziļa, patiesa un skaisti tēlaina. Tajā daudz vēsturisku un vispārcilvēcisku tēmu, arī ne mazums autobiogrāfisku motīvu.
Pauls Dambis pirmkārt saistās ar jaunā folkloras viļņa aizsākšanu latviešu mūzikā.
Mūža balvas laureāti tiks sumināti Lielās Mūzikas balvas pasniegšanas ceremonijā 25. februārī.
Maija Einfelde savā mūzikā viņa vienmēr bijusi dziļi patiesa, iespējams, tāpēc padomju laikā mazāk sadzirdēta, bet 1997. gadā līdz ar uzvaru starptautiskajā Bārlova kompozīciju konkursā ASV sākās viņas mūzikas atzīšanas ceļš pasaulē.
Arī Latvijā viņa sumināta jau ar vairākām balvām, un nu tām piepulcēsies Lielā mūzikas balva par mūža ieguldījumu, kas ir pat vairāk nekā likumsakarīgi – atzīst žūrijas priekšsēdētājs Andris Vecumnieks.
Vecumnieks uzsver, ka Einfelde ir “izcila personība, kuras skaudrā, sāpīgā, rūgtenā mūzikas valoda 70., 80. gados varbūt netika sadzirdēta un saprasta. Bet toties 90. gados atplauka ar jaunu skatījumu uz dzīvi, uz notikumiem, un Maija Einfelde kļuva pazīstama ne tikai Latvijā, bet arī visā plašajā pasaulē.”
Latvijas mūzikas ainavu par neiedomājamu bez Maijas Einfeldes uzskata vieni no viņas mūzikas interpretiem – dziedātāja Ieva Parša un čellists Ēriks Kiršfelds.
Viņi stāsta: “Man subjektīvi viņa ir kā tāda Latvijas mūzikas skabarga. Līdzīgi kā Vizma Belševica ir literatūrā, tāda ir Maija Einfelde savā mūzikā, jo viņa mēģina būt tik patiesa, cik vien patiess cilvēks var būt savā mūzikā, un tajā jūs neatradīsiet nevienu banalitāti.
Viņa ir iztīrījusi savu mūziku un savu ēteru no jebkura banāluma, viņa ir patiesa un īsta.”
Tieši pirms gada, kad Maija Einfelde svinēja 80. jubileju, viņu uz sarunu aicināja Latvijas Radio 3 “Klasika” un viņa atzina, ka, līdzīgi kā daudzus citus, arī viņu līdz ar gadiem pārņem aizvien lielāka vientulības sajūta, bet mūzikā tas neatspoguļojas, gluži otrādi.
“Man aizvien gaišāka paliek mūzika. Taisni tad, kad es biju jauna un man bija ģimene un viss pārējais, tad man bija lielie drūmumi. Un tagad es mēģinu, lai būtu skaistas krāsas, lai būtu gaiši,” pauda komponiste.
Otru Lielās mūzikas balvas mūža laureātu Paulu Dambi žūrijas priekšsēdētājs Andris Vecumnieks raksturo kā savulaik jauna laikmeta latviešu mūzikā aizsācēju:
“Tas ir jauns skats uz attieksmi pret latviešu tautasdziesmu, pret folkloru, revolūcija latviešu kora mūzikā ar nosaukumu “jaunais folkloras vilnis”.”
Jauno folkloras vilni Pauls Dambis aizsāka pagājušā gadsimta 70. gados, un visciešāk viņa daiļradē ar folkloru saistīti kora darbi.
Kad “Portretu galerijas” cikla koncertā komponistam savulaik vaicāja, kādēļ viņam ir tik milzīga interese par latviešu tautasdziesmu, viņš atbildēja:
“Bet kāpēc tad es vispār dzīvoju uz šīs zemes un elpoju šo gaisu? Ar folkloru ir tāpat kā ar bērna smaidu. Vai nu viņš tev pasmaida un tu atklāj viņu, vai arī viņš vienkārši tev nopietni paies garām. Ar folkloru ir tieši tāpat.
Vai nu tā tevi uzrunā, vai nu tu esi tai vienaldzīgs”.
Abi brīnišķīgi meistari, bet katrs ar savu atšķirīgu rokrakstu un dzīves pieredzi, bet viņus abus vieno tas, ka viņu mūziku mēs allaž varam atklāt no jauna – atzīst žūrijas pārstāve Ināra Jakubone.
“Man labā atmiņā, ka pirms pāris gadiem Latvijas Radio koris bija sarīkojis koncertu ar 60., 70. gadu latviešu kora darbiem. Tai skaitā arī ar Paula Dambja kompozīcijām. Un tas skanēja tik ļoti svaigi, tik ļoti citādi nekā tā mūzika, kas top šodien. Ar nezūdošas aktualitātes komponenti,” stāsta Ināra Jakubone.
“Tas, man šķiet, ir galvenais jebkura veida mūzikā. Gan Maijai Einfeldei, gan Paulam Dambim šī mūzikas aktualitātes komponente vai indeve piemīt.”
Abus mūža balvas laureātus suminās svinīgajā Lielās mūzikas balvas pasniegšanas ceremonijā, kas notiks 25. februārī Latvijas Nacionālajā operā. Kopumā balvas pasniegs astoņās kategorijās.
