Iestudējumu veidojuši muzikālais vadītājs un diriģents Mārtiņš Ozoliņš, režisore Laura Groza-Ķibere, scenogrāfs Miķelis Fišers, kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka, dramaturgs Evarts Melnalksnis, kustību režisors Rūdolfs Gediņš, video mākslinieks -8 un gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš. Uzvedums iekļauts Latvijas valsts simtgades programmā.
1977. gadā radīto komponista Imanta Kalniņa un libreta autora Imanta Ziedoņa operu, kas tapusi pēc Raiņa lugas “Spēlēju, dancoju” (1916) motīviem, radošā komanda interpretējusi mūsdienu Latvijas vidē un sabiedrībā. “Spēlēju, dancoju” galvenais varonis ir spēlmanis Tots, kurš dodas pazemes valstībā, lai virszemē vestu atpakaļ līgavu Leldi, kuras trīs asins lāses kāzās laupījis Kungs. Iestudējuma darbība risinās Rīgas pilī 2013. gada 20. jūnijā – vasaras saulgriežos – ēku piemeklējušā ugunsgrēka un vēlāko pils atjaunošanas darbu laikā. “Spēlēju, dancoju” iestudējums izpelnījies gan skatītāju, gan kritiķu atzinību un nominēts "Lielajai mūzikas balvai 2019" kategorijā “Gada uzvedums”, kā arī iekļuvis balvas “Kilograms kultūras” fināla balsojumā kategorijā “Mūzika”.
Digitālo vietni “Opera Vision” radījuši organizācija “Opera Eiropa” un 30 operas kompānijas un festivāli no 18 valstīm. Tā turpina iepriekšējos gados veiksmīgi aizsākto operas žanra digitālo popularizēšanu, kas sākās pasaulē plašu popularitāti guvušajā vietnē “Operas platforma”. “Opera Vision” tapusi ar Eiropas Savienības programmas “Radošā Eiropa” atbalstu.
Vietnē “Opera Vision” līdz šim Latvijas Nacionālā opera ikvienam interesentam visā pasaulē piedāvājusi noskatīties Riharda Vāgnera operu “Klīstošais holandietis”, koncertu “Mūsu Operai 100” un Džakomo Pučīni operas “Bezdelīga” koncertuzvedumu.
Operas “Spēlēju, dancoju” ierakstu varēs skatīties līdz 31. jūlijam.
Latvijas Nacionālajā operā šosezon “Spēlēju, dancoju” izrādes var noskatīties 31. janvārī, 28. februārī, 13. martā, 25. aprīlī un 10. jūnijā.
