Pēc vairāk nekā pusgadu ilga pārtraukuma 16. jūnijā durvis vēra Latvijas Nacionālā bibliotēka. Tas bija gaidīts brīdis gan bibliotēkas darbiniekiem, gan apmeklētājiem.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas sabiedrisko attiecību vadītājs Augusts Zilberts stāsta: “Lasītāji nepazuda, bet ik pa laikam mēs saņēmām gan e-pastos, gan sociālajos medijos, gan arī telefona zvanos jautājumus – nu kad tad jūs būsiet vaļā un kad varēs nākt, un vai būs jāpiesakās, un vai visiem pietiks vieta? Šodien tad ir tas brīdis, kad var nākt, kopumā 135 vietas ir pieejamas. Ir pieejami visi bibliotēkas stāvi, visas lasītavas, tostarp arī izstādes.”
Starp izstādēm arī viens jaunums – “Bēthovens. Orbītas”, kas veltīta dižā Vīnes klasiķa 250. jubilejai, ko mūzikas pasaule svinēja pērn.
Muzikoloģe Lolita Fūrmane skaidro:
“Šīs izstādes centrā ir, protams, Bēthovens, un tomēr šī izstāde nav tikai par Bēthovenu. Tā ir arī par mums – par baltiešiem, par mūsu kultūras telpu, par mūsu atmiņu, mūsu kultūras gēniem.”
“Daudziem būs pārsteigums, ka Latvijā tiek glabāta Bēthovena oriģinālā vēstule, ko viņš ir rakstījis Talsu mācītājam, savam tuvam draugam Karlam Amendam,” stāsta Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstāžu projektu vadītāja Anda Boluža. “Tomēr izstādes stāsts ir daudz plašāks, tā rāda, kā Bēthovena mūzika ir tikusi atskaņota Latvijā. Piemēram, viņa opera “Fidelio” ir tikusi uzvesta Rīgas pilsētas teātrī jau 1818. gadā, un Rīga bija pirmā pilsēta ārpus Vācijas, kur šī opera iestudēta.”
Izstādē skan arī Bēthovena mūzika, un tematiski to caurvij līniju motīvs, kas simbolizē nošu pierakstu un klavieru stīgas.
Izstādē iespējams apskatīt senas notis, koncertu afišas, skices, fotogrāfijas, ieskaņojumus, skulptūras un citus ar Bēthovena vārdu Latvijā saistītus materiālus. Septembrī ekspozīciju papildinās arī divi priekšmeti no Bēthovena muzeja viņa mājā Bonnā, Vācijā.
