Lielās mūzikas balvas pasniegšanas ceremonija norisināsies 2023. gada 7. martā Latvijas Nacionālajā operā. Pasākumu atspoguļos Latvijas Televīzijas 1. kanāls, Latvijas Radio 3 "Klasika" un portāls LSM.lv.
Žūrijas priekšsēdētāja Daina Markova atzina, ka izvēlēties pretendentus bija visai liels izaicinājums, jo aizvadītais gads bija spilgtiem muzikāliem notikumiem ļoti bagāts: "Ļoti interesants gan žanru ziņā, gan formātu ziņā. Viss šis kopums ir tik plašs, ka iekļauties mūsu tradicionālajās nominācijās – tas tiešām mums bija izaicinājums. Arī ļoti liels prieks, ka koncertdzīve notiek ne tikai Rīgā, bet visā Latvijā – gan mūsu reģionālās koncertzāles dzīvo ar savu ļoti interesantu, oriģinālu piedāvājumu, gan mazas muižiņas – mūzika iedzīvojas daudzās neierastās vidēs."
Lielās mūzikas balvas 2022. gada nominanti
Gada jaunais mākslinieks
- Dziedātāja Arta Jēkabsone
- Trio "Metamorfoze"
- Rīgas Doma kora skolas Mūziklu nodaļas audzēkņi Kārļa Lāča mūzikla "Pūt, vējiņi!" iestudējumā
Gada koncerts
- Paula Šūmane (vijole), Jevgēnija Frolova (alts) un Anna Veselova (čells) 7. maijā Mazajā Mežotnes pilī (rīkotājs – Pētera Vaska fonds)
- Riharda Vāgnera operas "Tristans un Izolde" koncertatskaņojums 9. jūlijā koncertzālē "Cēsis" – solisti, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un diriģents Andris Poga (rīkotājs – Cēsu Mākslas festivāls)
- Matīss Čudars (ģitāra), Edvīns Ozols (bass) un Ivars Arutjunjans (sitaminstrumenti) 19. jūlijā kultūrtelpā "M/Darbnīca" (rīkotājs – "M/darbnīca")
Par izcilu interpretāciju
- Diriģente Krista Audere – Johana Sebastiāna Baha motetes 27. augustā Rīgas Sv. Pētera baznīcā (kopā ar Valsts akadēmisko kori "Latvija")
- Vineta Sareika – Johannesa Brāmsa Koncerts vijolei un orķestrim 23. septembrī Lielajā ģildē (kopā ar Valsts kamerorķestri "Sinfonietta Rīga" un diriģentu Normundu Šnē)
- Rihards Millers (baritons) un Ērika Millere (klavieres) – Franča Šūberta vokālais cikls "Ziemas ceļojums" 6. novembrī mūzikas un drāmas telpā "OratoriO"
Par izcilu sniegumu gada garumā
- Saksofonists Kārlis Auziņš
- Sitaminstrumentālists Guntars Freibergs
- Dziedātāja Jūlija Vasiļjeva
Par izcilu darbu ansamblī
- Čelliste Inga Ozola
- Pianists Rihards Plešanovs
- Arfiste Ieva Šablovska
Gada jaundarbs
- Krista Auznieka "Sensus", pirmatskaņojums 18. februārī Rīgas Sv. Jāņa baznīcā – Latvijas Radio koris un diriģents Kaspars Putniņš
- Andra Dzenīša Otrā simfonija "Silts vējš", pirmatskaņojums 5. martā Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" – Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un diriģents Andris Poga
- Jāņa Petraškeviča Klarnetes koncerts "Long Walks", pirmatskaņojums 29. janvārī Lielajā ģildē – Anna Gāgane, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un diriģents Guntis Kuzma
Gada uzvedums
- Annas Fišeres opera "Vēsā" Valmieras "Kurtuvē", diriģents Artūrs Gailis, režisors Klāvs Mellis (rīkotājs – Valmieras Vasaras teātra festivāls)
- Alfrēda Kalniņa opera "Baņuta" "Tu jau zini kur" Tallinas ielas kvartālā, muzikālais vadītājs Jēkabs Nīmanis, režisore Franciska Kronfota (rīkotāji – "Story Hub", biedrība "Sansusī", "Hauen und Stechen")
- Jāņa Kalniņa opera "Hamlets" Latvijas Nacionālajā operā, diriģents Mārtiņš Ozoliņš, režisore Kristīna Vuss (rīkotājs – LNOB)
Balva par mūža ieguldījumu mūzikā – Ainai Bajārei
Gadsimta ceturksni Ainas Bajāres (1940) radošais mūžs bija saistīts ar Rīgas Operetes teātri un jau vairāk nekā četras desmitgades viņas dzīvesceļš nav iedomājams bez pedagoģiskā darba, vokālās mākslas smalkumus palīdzot izzināt Latvijas vadošo koru māksliniekiem.
Kalmāna Stasija "Silvā" un Odeta "Bajadērā", grāfiene Teodora "Cirka princesē" un Ninona "Monmartras vijolītē", arī Hanna Glavarī Lehāra "Jautrajā atraitnē", Viktorija Ābrahāma "Viktorija un viņas huzāri", Madlēna operetē "Balle Savojā" un grāfiene Marija Cellera "Putnu pārdevējā" – tik daudzveidīgi krāšņs un spilgts ir Bajāres iemiesoto tēlu loks. Vēl niansētāku to padara arī Ainas izjustās varones latviešu muzikālajās izrādēs: Alise (Ordelovska "Peldētāja Zuzanna"), Emīlija (Baša "Trīnes grēki"), Ozolnieku Ance (Paula "Pāri, kas dabonas"), Atslēdzniece (Kaijaka "Panāksnieku dziesma") un Lavīze (Kalniņa "No saldenās pudeles"). Jo īpaši spilgti Ainas Bajāres vokālā un aktieriskā meistarība atklājās Sievietes lomā 1979. gadā iestudētajā Pulenka monooperā "Cilvēka balss".
"Paralēli teātrim Ainai Bajārei allaž bijis būtiski pievērsties arī kamermūzikai, jo īpaši latviešu skaņražu vokālajai lirikai, kuras ieskaņojumi saista ar tembrālu niansētību un balss plūdumu, tehnisku meistarību un emocionālo dziļumu, dzejas izjūtu un sievišķīgu viedumu," uzsvēra Lielās mūzikas balvas žūrija.
Par saviem tuvākajiem skatuves partneriem dziedātāja dēvē Vilni Rakstiņu un Juri Pučku, savukārt par tīkamākajiem režisoriem – Hariju Misiņu, "kurš iztamborēja visas lomas, jo pats bija brīnišķīgs aktieris" un Kārli Pamši, "kurš deva absolūtu brīvību". Operetes teātrī māksliniece nostrādāja līdz pat tā slēgšanai 1996. gadā, par tā solisti kļūstot 1967. gadā, kas zīmīgs arī ar toreizējās Latvijas Valsts konservatorijas Vokālās nodaļas absolvēšanu.
Par savu nozīmīgāko skolotāju Bajāre uzskata koncertmeistari Tiju Gobu, kuras profesionālās zināšanas un emocionālā inteliģence apvienojumā ar plašo interešu loku un gluži cilvēcisko atbalstu bijuši neatsverami mākslinieces izaugsmē un radošajā ceļā. Un ar tikpat lielu dedzību, gādību un atbildību Aina Bajāre strādā arī ar saviem studentiem.
Pedagoģiskajam darbam Bajāre pievērsās jau 1976. gadā, uzsākot darbu Latvijas Valsts konservatorijā, bet 1982. gadā aizsākusies viņas tik nozīmīgā sadarbība ar koriem – vispirms ar sieviešu kori "Dzintars", no 1993. gada – ar kori "Kamēr...", bet no 1997. gada – arī ar Valsts akadēmisko kori "Latvija". Slavas un pateicības vārdus par nozīmīgo, pašaizliedzīgo un monumentālo darbu viņai veltījis ne viens vien mūsu diriģēšanas lielmeistars, tostarp Ausma Derkēvica un Jānis Kaijaks, Māris Sirmais un Aira Birziņa.
"Ja nebūtu Ainas Bajāres, koris "Kamēr..." ne uz pusi nebūtu tāds, kādu mēs to pazīstam. To pašu varu teikt par Valsts akadēmisko kori "Latvija". Pret Ainu jūtu bezgalīgu cieņu – savu dzīvi un muzikālo darbību bez viņas nemaz nevaru iedomāties! Bajāres kundzes kvalitātes ir ne tikai prasīgums un augsti profesionālie standarti – tā ir viņas personība, sievišķība, smalkums, inteliģence. Un viņas fenomenālā spēja iedvesmot un motivēt," savulaik teicis Māris Sirmais.
Balva par mūža ieguldījumu mūzikā – Lilijai Greidānei
Dziedātājas Lilijas Greidānes (1944) daudzšķautņainais talants vairāk nekā trīs desmitgades saistoši atklājies gan uz Latvijas Nacionālās operas skatuves, gan uzrunājis izvērstu vokālinstrumentālu opusu atskaņojumos un saviļņojis izcilās kamermūzikas programmās arī tāltālās zemēs, aizvien atbalsojas līdzcilvēku atmiņās un ieskaņojumos, un arvien jaunā kvalitātē turpina dzīvot caur viņas izlolotajiem studentiem, no kuriem daudzi ir starptautiski pieprasīti vokālās mākslas meistari.
Uz Baltā nama skatuves māksliniece debitēja 1972. gadā, būdama vēl studente, turklāt visai nopietnā lomā – Donnas Annas tēlā Mocarta operā "Dons Žuans". Drīz vien sekoja Sirina Gēšvina operā "Porgijs un Besa" un Liu Pučīni "Turandotā", Volgunde Vāgnera "Reinas zeltā" un Mikaela Bizē "Karmenā", pārsteidzošās niansēs izgaismojās Verdi Dezdemona un Čilea Adriāna Lekuvrēra, Čaikovska Tatjana un Liza, Musorgska, Smetanas un vēl citu meistaru skaņās tvertie tēli, kopumā Greidānei iemiesojoties vairāk nekā trīsdesmit operlomās. Īpaši nozīmīgs bijis arī dziedātājas devums latviešu komponistu operdaiļradē – lai izceļam vien Greidānes neaizmirstamo Leldi Kalniņa "Spēlēju, dancoju" vai Zani Žilinska "Pūt, vējiņi" un ne mazāk izteiksmīgo Zani Dambja "Spārnos".
Lielisks skatuves partneris liriskajam soprānam bijis leģendārais tenors Kārlis Zariņš, savukārt diriģēšanas jomā mākslinieciski spilgtākie Greidānes ceļi izstaigāti kopā ar Leonīdu Vīgneru, Aleksandru Viļumani, Rihardu Glāzupu, arī Arvīdu Jansonu. Kamermūzikā par Lilijas ciešākajiem domubiedriem dēvējami pianisti Inta Villeruša, Valdis Jancis, Aivars Kalējs un Mārtiņš Zilberts.
"Lilijas Greidānes mākslinieciskais spēks allaž slēpies arī spējā analizēt un ar veselīgu prātu paskatīties uz sevi no malas, nerimstošajā zinātkārē un patiesajā vēlmē iedziļināties lietu būtībā, plašajā interešu lokā, degsmē klausīties ārkārtīgi plašu repertuāru un izbaudīt dažnedažādu interpretāciju nianses, prasmē nepazust šajā daudzveidībā un atrast tajā arī savu gluži individuālo balsi, un pārliecībā, ka mūziķiem vienlīdz būtiska ir kā tehniskā varēšana un profesionālo zināšanu bagāža, tā arī iekšējā pasaule – emocionālā bagātība un dzīves pieredze," uzsver Lielās mūzikas balvas žūrija. "Pateicoties tam, neaizmirstamas ir ne vien Lilijas Greidānes operlomas, bet arī viņas sniegums lielas formas vokālinstrumentālos darbos un kamermūzikā. Tie ir žanri, kuros nevar patverties ne aiz krāšņām dekorācijām un tērpiem, ne kāda skatuves partnera – tajos nepieciešama ir krāšņa izteiksmes līdzekļu palete: daudzpusīgas tembrālās krāsas un daudzveidīgas dinamikas gradācijas, spējas niansēti izgaismot dzejas emocionālo dziļumu un darba filozofisko vai reliģisko daudzslāņainību." Apliecinājums arī šai Lilijas Greidānes talanta šķautnei rodams ne vien kritiķu atsauksmēs un klausītāju mīlestības apliecinājumos, bet arīdzan latviešu skaņražu jaunradē – ne viens vien komponists tieši viņas balss un personības iedvesmots rakstījis mūziku, un ne mazāk būtiski, ka arī pati māksliniece latviešu mūzikas atskaņošanu un veicināšanu uzskatījusi par vienu no savām galvenajām misijām. Imants Kalniņš, Arvīds Žiliniskis, Aldonis Kalniņš, Pēteris Plakidis, Pēteris Barisons – tie ir vien daži no mūsu meistariem, kuru mūziku Greidāne iemūžinājusi arī brīnišķīgos ieskaņojumos.
Lilijas Greidānes talantu starp daudzajām Pionieru pils kora bērnu balsīm vispirms pamanījusi dziedātāja Erna Traviņa, pēc vidusskolas sekojušas mācības Pāvula Jurjāna mūzikas vakarskolā, pēcāk Mediņskolā zīmīgs bijis kopā ar daudzu slavenu dziedoņu skolotāju Raheli Šulovu aizvadītais laiks un maestro Aleksandra Viļumaņa pamudinājums studēt konservatorijas (tagadējās Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas) vokālajā nodaļā, kuru Lilija Greidāne ar izcilību absolvēja 1973. gadā. Par vokālās tehnikas izkopšanu un dziedāšanas izjūtas attīstīšanu māksliniece pateicas tieši savai pedagoģei Regīnai Frinbergai-Māliņai, kuras viedais redzējums un dzirdējums pēcāk lieti noderējis arī pašas Greidānes darbā ar studentiem, gadu desmitiem strādājot JVLMA, kur viņas pārziņā savulaik bijuši arī Vokālās nodaļas vadības groži. Līdzās bagātīgajai skatuves pieredzei un tehniskajām zināšanām lieliskā pedagoģe allaž uzsver arī nepieciešamību atrast un izkopt tieši individuālo balsi, kuras atklāsmē neatņemama ir arī emocionālā pieredze. Un arī vēl daudzus gadus pēc oficiālajām studijām profesore seko savu studentu mākslinieciskajām gaitām un ar vislielāko labvēlību dalās ar savu profesionālo vērojumu un vērtīgajiem padomiem.
Un nevar nepieminēt arī mākslinieces muzikālo ģimeni – savienībā ar dziedātāju Andri Blaumani uzaugusī Lilijas meita ir viena no mūsu spilgtākajām čellistēm – Londonas Filharmoniskā orķestra čellu grupas koncertmeistare un "Trio Palladio" mūziķe Kristīne Blaumane. (Un zīmīgi, ka izvēli par labu čellam, domājot par savas talantīgās atvases muzikālo izglītību, vecāki izdarījuši, šo instrumentu uztverot kā vistuvāko cilvēka balsij.)
Lielās mūzikas balvas 2022. gada žūrijā strādāja: muzikoloģe, žūrijas priekšsēdētāja Daina Markova; muzikoloģe, Latvijas Radio 3 "Klasika" žurnāliste Ilze Medne; muzikoloģe, Latvijas Radio 3 "Klasika" žurnāliste Maruta Rubeze; muzikoloģe, mūzikas pedagoģe un docētāja Iveta Grunde; mūzikas un teātra kritiķe, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Zinātniskās pētniecības centra pētniece Lauma Mellēna-Bartkeviča; džeza mūzikas izdevniecības "Jersika Records" dibinātājs un vadītājs Mareks Ameriks; publicists Ilmārs Šlāpins.
Balsojums par "Delfi" auditorijas simpātiju norisināsies no 13. februāra līdz 5. martam, piedāvājot ikvienam izvēlēties savu favorītu no Lielās mūzikas balvas nominantiem.
Lielā mūzikas balva ir (LMB) augstākais Latvijas valsts apbalvojums mūzikā. 1993. gadā Latvijas Republikas Kultūras ministrija pēc toreizējā kultūras ministra Raimonda Paula iniciatīvas pieņēma lēmumu ik gadu izcilākos sasniegumus mūsu valsts mūzikas dzīvē godināt ar speciālu balvu. LMB augsto prestižu gan sabiedrībā, gan mūziķu aprindās nodrošina respektablas žūrijas darbs, kuras dalībnieki visu gadu apmeklē koncertus un ik mēnesi satiekas sēdēs. Janvāra sākumā žūrija izvirza LMB iepriekšējā gada nominantus, par kuriem paziņo īpašā Kultūras ministrijas preses konferencē, un tikai pirms paša LMB pasniegšanas pasākuma notiek žūrijas balsojums par laureātiem.
LMB pasākumu organizē Latvijas Republikas Kultūras ministrija un VSIA "Latvijas Koncerti".
