Andrejs Volmārs uzskata, ka teātrī Raimonds Pauls kļūst par citu Raimondu Paulu, par tādu, kurš ļauj sev vaļu - gan ārēji, gan iekšēji. Sarunā, kas norit Latvijas Nacionālā teātra aktieru bufetē, Pauls atklāj - viņš uzskata, ka tā ir vēsturiska vieta, jo tā sevī glabā desmitiem gadu garu vēsturi, kur tika atzīmētas arī pirmizrādes.
Par Raimonda Paula attiecībām ar teātri un teātra attiecībām ar viņa mūziku pārdomās dalās Latvijas Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis: "Viņš ārkārtīgi mīl aktierus. Ārkārtīgi! Viņam vispār teātris ir ļoti tuvs. Es intevijās arī esmu teicis, ka uz mēģinājumiem izrāžu vadītājiem jānāk ļoti laicīgi, jo viņš ir jau desmit minūtes pirms. Visi lēnā solīti atvelkas, bet Pauls jau sēž, Pauls jau visu ir samēģinājis."
"Teātrī muzikalitāte - tā nav mazsvarīga, [Paulam] tā nav samocīta, tā ir vienkārša un ātri uz sirdīm aizejoša. Man liekas, ka ceļā uz skatītāju tas nav mazsvarīgi, tas ir ļoti vajadzīgi," pauž aktieris Voldemārs Šoriņš. "Tā der gan teātrim, gan džeza mūzikai. Domāju, ka tā der arī rokmūzikā, arī Jamaikas regeja stilam, kā mēs labi zinām. Mūzika ir mūzika, [Paula] mūzika, protams, ir unikāla ar melodismu, kas tajā ir, un ar ritma izjūtu," saka mūziķis Māris Briežkalns.
"Tā ir tāda pieredze uz skatuves, varbūt tas tā pārāk primitīvi skanēs, bet - ka tev tas savs darbs kaut kā arī drusciņ jāmēģina pārdot. Šodien tas ir pats svarīgākais. Un ne tikai tagad. Bieži vien mani komentāri vairāk paliek atmiņā nekā tas, ko es spēlēju. Brīžiem man izdodas pieķert kaut ko politisku, par kaut ko pasmieties, par kaut ko pazoboties. Tas uzreiz cilvēkos izraisa tādu...! Bet pēc tam es atkal varu spēlēt," pauž Raimonds Pauls.
Kā vēstīts, šī nedēļa aizrit Raimonda Paula 80 gadu jubilejas zīmē.
