Kā iepriekš vēstīts, 12. janvārī maestro Raimondam Paulam aprit 80. Šajā dienā Nacionālajā teātrī sākas arī Maestro jubilejas koncertu sērija. Tiesa, 13 koncerti, kas paredzēti līdz martam, ir izpārdoti. Biļetes vēl var iegādāties uz koncertiem aprīļa beigās.
Jubilejas koncerta pirmajā daļā visu laiku labākās Maestro dziesmas - “Mežrozīte”, “Sens tik sens”, “Nepārmet man”, “Zied ievas Siguldā”, “Savāda vasara”, “Kurzeme”, “Cielaviņa”, “Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu” dzied Marija Bērziņa, Madara Botmane, Zane Dombrovska, Dita Lūriņa, Ainārs Ančevskis, Raimonds Celms un Mārcis Maņjakovs. Gan koncerta tērpos, gan horeogrāfijā redzami citāti no sešdesmito, septiņdesmito gadu estrādes personībām.
Savukārt koncerta otrajā daļā Latvijas Radio bigbends atskaņos Maestro teātrim komponētās melodijas īpašos aranžējumos, kuras izdziedās un izspēlēs labākie dziedošie aktieri, rūpējoties par jubilejas svinību atmosfēru. Skanēs dziesmas un mūzika no izrādēm “Māsa Kerija”, “Kabīrijas naktis”, “Leo. Pēdējā bohēma”, “Meža gulbji”, “Šerloks Holms”, “Trubadūrs uz ēzeļa”, “Dāmu paradīze”, “Nāc pie puikām”, “Marlēna”, ”Atjautīgā aukle”, “Sudraba slidas”.
Koncerta režisors Edmunds Freibergs, scenogrāfs Aigars Ozoliņš, kostīmu māksliniece Kristīne Abika, horeogrāfs Alberts Kivlenieks un Lindas Ģībietes video.
Koncertā piedalās kamerorķestra "Simfonietta Rīga" stīgu grupa un Latvijas Radio bigbends. Aktieri – Marija Bērziņa, Dita Lūriņa, Ainārs Ančevskis, Ģirts Liuziniks, Madara Botmane, Sanita Pušpure, Kaspars Aniņš, Ivars Kļavinskis, Agnese Cīrule, Evija Skulte, Raimonds Celms, Mārcis Maņjakovs, Zane Dombrovska, Mārtiņš Egliens, Egils Melbārdis, Gundars Grasbergs, Voldemārs Šoriņš.
“Mana mīlestība pret teātri ir atkarīga no ģeogrāfiskā stāvokļa. Ja agrāk es dzīvoju blakus Dailes teātrim, tad visi pasākumi bija Dailes teātrī. Tagad es dzīvoju netālu no Nacionālā teātra… Tas ir joks,” saka Maestro, atzīstot, ka bijis grūti izvēlēties skaņdarbus Nacionālajā teātrī paredzētajam jubilejas koncertam, īpaši otrajai daļai, kurā paredzētas dziesmas no teātra izrādēm.
Maestro atklāj, ka pats labprāt klausītos klusumu, un stāsta, ka uzrakstījis ciklu ar Vizmas Belševicas vārdiem, kura nosaukums ir “Klusums”. To paredzēts parādīt Elīnai Garančai, ar kuru Raimondam Paulam iepriekš jau bijusi laba sadarbība.
“Nav brīnums, ja viņa [Elīna Garanča] kādreiz varbūt nodziedās. Tas būtu labi,” piebilst Pauls.
Raimonds Pauls stāsta, ka reizēm viņam patīkot paklausīties, kā “jaunie zēni”, kas taisa aranžējumus, pieiet Maestro skaņdarbu apdarei.
“Bieži vien tie jaunie varianti nav sevišķi veiksmīgi, bet daži ir ļoti labi, ja pieķeras, teiksim, tāds meistars, kāds šodien ir Intars Busulis. Viņš māk to pasniegt pavisam savādāk, un tas ir interesanti. Citiem varbūt tas ir mazāk,” norāda Pauls.
“Svarīgi jau ir tas, ka vēl paretam ir interese pret to, ko esmu darījis. Sliktāk būtu, ja vispār nav nekādas [intereses], jo jaunatne šodien jau ir ievirzīta citos stilos, citos ritmos,” uzsver Maestro.
Raimonds Pauls skaidro, ka mūzikā esam kaut kur pazaudējuši melodiskumu, bet priekšplānā vairāk izvirzījusies elektronika un “diskotēku stils”. Zūd latviskais sentiments, kura saglabāšanā vislielākie nopelni, pēc Imanta Ziedoņa domām, ir tieši Raimondam Paulam.
Pauls atzīst, ka ir laimīgs.
“Man dzīvē visādi gājis, bet ceru, ka tie gaišie brīži man dzīvē vairāk bijuši nekā tā sauktie tumšie,” saka Maestro.
