Ņemot vērā pulcēšanās ierobežojumus, katru pasākumu varēs apmeklēt tikai 20 klausītāji, tādēļ mākslinieki vienā dienā piedāvās trīs koncertstāstus, kas katrs ilgs 45 minūtes.
28. maijā uzstāsies pianists un komponists Kārlis Lācis kopā ar dziedātāju Aiju Vītoliņu. Lāča un Vītoliņas muzikālie ceļi krustojušies jau kopš 2006. gada. Abu sadarbības rezultāts dzirdams albumā “Ziedonis. Lācis. Sievietes”, teātra izrādē “Romeo un Džuljeta”, dziesmās ar Māras Zālītes vārdiem, grupas “Tango Sin Quinto” diskā “Klusums” un vēl citos muzikālajos projektos.
Lācis radījis plašu muzikālo materiālu – dziesmas, kas rakstītas īpaši Aija Vītoliņas vokālam, taču vēl nekad nav izskanējušas vienkop.
Koncerstāsta klausītājiem būs iespēja pirmo reizi dzirdēt abu mākslinieku sadarbībā tapušos oriģināldarbus īpaši pasākumam veidotā kopprogrammā.
“Nespējam vien sagaidīt 28. maiju un iespēju tikties klātienē!” stāsta Vītoliņa. “Šī programma būs kā pirmatskaņojums manam un Kārļa kopīgajam ceļojumam mūzikā. Pirmo reizi un tikai īpaši pirmajā rindā sēdošajiem. Tā būs sengaidīta atkalsatikšanās citam ar citu un ar mūsu mīļajiem klausītājiem.”
29. maijā uzstāsies dziedātāja Dināra Rudāne, iesākot šīs dienas pasākumus kopā ar koncertstāstu sērijas īpašo viesi Maestro Raimondu Paulu, bet nākamajos divos saspēlējoties ar džeza pianistu Artjomu Sarvi un basistu Edvīnu Ozolu.
Raimonda Paula un dziedātājas Dināras Rudānes sadarbība bijusi krāšņa – nospēlētas kopīgas publikas pieprasītas koncertprogrammas un augstu novērtēts kopalbums “Viņa un Viņš”. Maestro īpaši Dinārai komponējis dziesmas, kas visizteiksmīgāk atklāj solistes koloratūrsoprāna balsi un tās plašo diapazonu.
Koncerstāstā 20 skatītājiem izskanēs programma, kurā apvienoti spilgtākie abu mākslinieku muzikālās koprades mirkļi.
Savukārt nākamajos koncertstāstos Dināra Rudāne apņēmusies pierādīt, ka tik tiešām spēj nodziedāt jebko, atklāj organizatori: “Trio Rudāne-Sarvi-Ozols programma tiek gatavota kā intīma, samtaina un visiem paletes krāsu toņiem piesātināta muzikāla kolāža, kurā ieskanēsies gan džezs un liriskas romances, gan jaunradīti aranžējumi pasaules mūzikas hitiem un pat opermūzika.” Muzikālo programmu vieno tēma par kopā būšanu tās plašākajā nozīmē – mīlestību, ilgām un satikšanās prieku.
“Viss, kas nav ierakstīts, paliek starp mums!” atzīmē Rudāne. “Ko tas nozīmē? Atnāciet uz mūsu koncertstāstu un noskaidrosim to kopā. Būsim tieši tik mazā un draudzīgā kompānijā, lai viss notiekošais paliktu starp mums…”
30. maijā savu dziesmu programmu piedāvās teātra režisors, komponists un mūziķis Vladislavs Nastavševs. Viena no viņa radošā stila iezīmēm teātrī ir visu izrādes elementu organiska saplūšana, jo Nastavševs darbojas arī kā scenogrāfs un mūzikas autors, kā arī pats izpilda savas dziesmas. Režisors komponējis dziesmas ar Ivana Buņina vārdiem, kas koncertstāstā izskanēs līdzās skaņdarbiem ar Semjona Haņina rakstīto liriku.
Programmas visjaunākā kompozīcija būs dziesma ar Sergeja Uhanova dzeju. Tāpat tiks atskaņotas dziesmas no jaunākās Nastavševa izrādes Rīgas Krievu teātrī – “Piecas dziesmas pēc atmiņas” ar grupējuma “Orbīta” dzejnieku tekstiem. Un koncertstāsts nebūtu pilnīgs bez Mihaila Kuzmina un Federiko Garsijas Lorkas klātbūtnes.
“Es neatdalu mūziku no teātra,” saka Nastavševs. “
Bieži dziesmas kļūst par sava veida emocionālām skicēm manām turpmākajām izrādēm. Tās ir tādas kā akvareļu skices. Koncertstāsta laikā “Hanzas peronā” tiks izpildītas vairākas no šīm dziesmām. Tiksimies pirmajā rindā!”
Koncertstāstu sērijā “Koncerts pirmajā rindā” mūziķi ne tikai izpilda savus un citu komponistu skaņdarbus, bet arī pastāsta stāstus no savas radošās dzīves.
Organizatori atgādina, ka pasākumu laikā tiek ievēroti visi valstī noteiktie drošības noteikumi. Skatītājiem atvēlētas vietas pie atsevišķiem galdiņiem. Pie katra atļauts sēdēt tikai vienam vai diviem cilvēkiem - ja tie ir no vienas mājsaimniecības.
KONTEKSTS:
Ārkārtējo situāciju Covid-19 dēļ Latvijā izsludināja 12. martā. Tās laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu, tai skaitā aizliegti visi publiskie pasākumi un ierobežota pulcēšanās.
Vēlāk ārkārtējā situācija pagarināta līdz 9. jūnijam, bet ir mīkstināti iepriekš noteiktie striktie ierobežojumi - atļauta pulcēšanās līdz 25 cilvēku lielām grupām, ievērojot divu metru distanci.
No 12. maija pakāpeniski atsāk darboties muzeji, bibliotēkas, privātās kultūrvietas un var notikt nelieli kultūras pasākumi gan iekštelpās, gan ārtelpās. Kultūras iestādēm noteikti dažādi sanitārie protokoli, kas jāievēro, atsākot darbu.
