Konteksts
Par savām saknēm Miša Maiskis saka tā: „Nekad neesmu juties kā mājās, esot Krievijā. Es vienmēr jutu, ka esmu tur dzimis likteņa kļūdas dēļ... Vai arī ne kļūdas dēļ, bet mani vecāki bija tur, un es tur piedzimu. Tas ir, es piedzimu Latvijā (1948.gadā – Rus.lsm.lv), jo manu 1945.gadā nosūtīja uz turieni strādāt. Mans tēvs bija briesmīgs ideālists – Komunistiskās partijas biedrs kopš jaunības un līdz dzīves beigām, tiesa, ar nelielu astoņu gadu pārtraukumu. Viņš pat nomainīja uzvārdu – mans jau bija Maiskis, bet viņa īstais uzvārds bija Boguslavskis... pat gribēja, lai mūsu uzvārds būtu Pervomaiskis. Taču tas izrādījās pārāk garš.” Šodien Miša Maiskis paliek Izraēlas pilsonis.”
„Mišam Maiskim – 60”, «Еврейский журнал», 10.01.2008
Rus.lsm.lv sarunājās ar Mišu Maiski „Kremerata Baltica” uzstāšanos atklāšanā Briselē. Tās tika organizētas saistībā ar Latvijas prezidentūru ES un tika atklātas ar krievu programmu, kas apvienoja klasiku un moderno.
Pēc virtuozā čellista ar pasaules vārdu domām, neilgajā ceturtdaļgadsimtā, kas pagājis kopš neatkarības atjaunošanas, viņa dzimtajā Latvijā ļoti daudz kas ir mainījies:
„Ir kļuvis daudz labāk – tas ir pilnīgi skaidrs.” Neskatoties uz to, mūziķis piekrīt, ka „vienmēr var būt un gribas vēl labāk – tas ir bezgalīgs process”.
Divdesmitā gadsimta divu dižāko mūziķu – Mstislava Rostropoviča un Grigorija Pjatigorska – skolnieks ir pārliecināts, ka palīdzēt šajā procesā (un ne tikai Latvijā) spēj mūzika: „Mūzika, tāpat kā jebkura māksla, palīdz cilvēkiem atrast un attīstīt savas labākās īpašības. Ja vairāk cilvēku spēlētu un klausītos brīnišķīgu mūziku, mūsu mazā pasaule būtu daudz labāka nekā tā īstenībā ir.”
Šajā saistībā Maiskis īpaši izcēla Gidona Krēmera jauno projektu „Krievija – sejas un maskas”, ar kuru „Kremerata Baltica” iepazīstina Briselē. Uz Musorgska un mūsdienu komponistu mūzikas, kā arī pazīstamā Krievijas mākslinieka un rakstnieka Maksima Kantora gleznu pamata izveidotais vizuāli muzikālais priekšnesums veltīts kara upuriem Donbasā. Pēc paša Krēmera vārdiem – tas ir aicinājums cilvēkiem „ieklausīties sevī”. „Pats briesmīgākais ir palikt vienaldzīgam pret to, kas notiek,” projekta prezentācijā uzsvēra tā iniciators. Gidonam Krēmeram arī agrāk bija aktīva pilsoniskā pozīcija un ar savu daiļradi viņš centās piesaistīt uzmanību asajām problēmām, kādas šodien ir Krievijas sabiedrībai.
„Gidons šajā ziņā ir neticami talantīgs cilvēks. Viņam ir milzums ideju, viņš visu laiku meklē kaut ko jaunu. Es dziļi cienu cilvēkus, kuri paspēj tik daudz izdarīt, cik viņš,” sacīja Krēmera bērnības draugs Maiskis.
„Es tā vietā taisu bērnus – man ir seši brīnišķīgi bērni,” Rus.lsm.lv pastāstīja mūziķis. Kopā ar vecāko meitu viņš spēlē solokoncertus visā pasaulē, bet 67 gadus vecā virtuoza visjaunākajai meitai tikko apritēja divi mēneši, taču viņa jau bija klāt koncertā Briselē. „Jaunākie bērni vēl aug un spēlē futbolu. Taču arī klavieres, protams,” piebilda Maiskis.
Maiskis, kurš kopā ar jaunajiem izpildītājiem no Baltijas valstīm atklāja „Kremerata Baltica” uzstāšanos programmu Briselē, uzsvēra, ka viņam vienmēr īpašu baudu sagādā spēlēt kopā ar šo pazīstamo kamerorķestri: „Ar viņiem vienmēr ir lieliski! Esmu ļoti priecīgs, kad ir iespēja ar viņiem kopā muzicēt. Cilvēciski es ar viņiem jūtos kā mājās.”
Atzīstot, ka nav zaudējis sakarus ar zemi, kur viņš dzimis, kuru viņš apmeklē un kur ar prieku spēlē, Maiskis par savām „īstajām mājām” sauc mūzikas pasauli: „Es jūtos mājās visur, kur cilvēki mīl un ciena klasisko mūziku.
Esmu pasaules pilsonis. Es vispār esmu dzimis Latvijā likteņa kļūdas dēļ. Manu tēvu uz turieni nosūtīja strādāt pēc kara, 45.gadā. Taču skolā es mācījos Pēterburgā, pēc tam Maskavā konservatorijā, pēc tam es repatriējos uz Izraēlu, bet tagad dzīvoju Beļģijā, lai cik tas nebūtu dīvaini. Taču es spēlēju itāliešu čellu, ar franču lociņiem, uz vācu stīgām, es braucu ar japāņu mašīnu, man ir Šveices pulkstenis un indiešu aproce. Esmu kosmopolīts. Tāpēc es jūtos mājās visur tur, kur cilvēki novērtē un mīl mūziku.”
(Miša Maiskis par pasaules pilsonību. Ieraksts ir krievu valodā)
Mūziķis apsveica Latvijas iedzīvotājus ar gaidāmo neatkarības atjaunošanas jubilejas datumu un novēlēja „visu to labāko un vēl daudz divdesmitpiecgažu”.
