Lai aizstāvētu mūziķu intereses, pirms nepilniem trim gadiem tika izveidota Pašnodarbināto mūziķu biedrība. Biedrības dibināšanas iniciatori bija tādi Latvijā pazīstami mūziķi kā Aivars Hermanis, Guntars Račs, Jānis Lūsēns, Mārcis Auziņš un Kaspars Zemītis, kurš arī kļuvis par biedrības valdes priekšsēdētāju.
"Manuprāt, ļoti svarīga ir lieta, ka mēs sarunājāmies. Jo pandēmijas laiks bija tas brīdis, kad mūziķiem bija ļoti smagi apstākļi, un mēs esam pateicīgi Kultūras ministrijai, ka šis dialogs izveidojās, bet šobrīd šī diskusija ir samazinājusies. Tāpēc biedru izglītošana par to, kādas tiesības mēs drīkstam atsavināt un kādas tiesības mums ir svarīgi paturēt sev, arī teātra mūzikas komponisti šobrīd pa to aktīvi runā.
Sabiedriskā sektora un privātā sektora cīņa par tirgu, par finansētu pasākumu līdzsvaru, kuri nopelna naudu paši, tirgojot biļetes, tās ir tās lietas, kuras mums ir aktuālas," teica Zemītis.
Pandēmijas laikā, kad bija pulcēšanās ierobežojumi, daļa mūziķu palika bez iztikas līdzekļiem, jo pabalstu lielums bija atkarīgs no nomaksātajiem nodokļiem.
Pašnodarbināto mūziķu biedrības padomes loceklis Guntars Račs stāstīja, ka mūziķi ir radoši cilvēki un tiem ne vienmēr gribas iedziļināties likumdošanā, bet ir svarīgi zināt, kā mūziķus ietekmēs, piemēram, Eiropas Savienības digitālā vienotā tirgus direktīva un Latvijas Autortiesību likums.
"Pastāstīsim, kā tieši šīs izmaiņas ietekmēs radošo cilvēku tiesības uzraudzīt savu darbu izmantošanu. Autoratlīdzības saņēmējam vēl šogad ir pagarināta nodokļu līdzšinējā kārtība, kad var, nereģistrējot saimniecisko darbību, slēgt līgumus un atvieglotā kārtā saņemt atlīdzību. Un arī diskutēsim par to, varbūt ir iespēja, teiksim, vispār saglabāt šo esošo autoratlīdzības režīmu, ja mēs atrodam kaut kādu risinājumu, kā mēs nodefinējam šos radošos cilvēkus, autorus no tiem, kas šo režīmu izmanto varbūt negodprātīgi. Protams, parunāsim arī par ieviesto saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu, kurš jau darbojas un kur ir kaut kādas reālas, praktiskas pieredzes, vai tas ir izdevīgi, vai tas ir apgrūtinoši, jo tas ir veidots tomēr kā alternatīva tam gadījumam, ja esošais autoratlīdzības režīms vairs netiek pagarināts. Tā kā daudz lietu, par kurām pārrunāt, tāds dialogs gan ar nozares speciālistiem, gan arī, protams, likumdevējiem, kurus arī esam aicinājuši piedalīties," stāstīja Račs.
Šodien mūzikas industrijas, autortiesību un blakustiesību likumdošanas problemātikas jautājumiem veltītajā konferencē piedalīsies arī Eiropas Parlamenta viceprezidents Roberts Zīle (Nacionālā apvienība).
Viņš atzina, ka mūziķu un likumdevēju dialogs ir vajadzīgs, un kā svarīgu jautājumu minēja, piemēram, autortiesību jautājumu.
"Pagājušais gads bija pirmais pilnais gads, kad tika ar mokām iedarbināta datu nesēju atlīdzība autoriem, un 2021. gadā, laikam pusgadā ieviesa šo normu, tad bija runa, ka tagad vairs nevarēs pārdot mobilos telefonus, jo viņi kļūs par pusotru eiro dārgāki. Es domāju, ka tagad visi, kas to pērk, nemēģina tikt pie vecākiem modeļiem, redzu, ka tas absolūti nav ietekmējis šo cenu un neviens nav bankrotējis. Arī tas, kas notiek autoratlīdzību jomā pasaulē, kur ir būtiskas pārbīdes cenas ziņā par 50 gadu veciem mūzikas ierakstiem, autoriem, teiksim, kā Nilam Jangam, ir 150 miljoni autortiesībās samaksāts par tikai pusi no viņa 50 gadu vecām dziesmām. Tas pats ar Bobu Dilanu, Springstīnu. Jautājums, kā Latvijas autori redz šo situāciju, iespēju ne jau tādas naudas pelnīt, bet tomēr būt vienmēr aizsargātiem autoratlīdzību jomā," teica Zīle.
Konference mūzikas namā "Daile" norisināsies no pkst. 10 līdz 13, un to varēs vērot arī tiešsaistē biedrības "Facebook" lapā.
