"Tas, protams, neliedz rakstīt arī cita veida mūziku,” teic komponists un prāto, ka viss piedzīvotais no nekā līdz pat filmas pirmizrādei ļāvis izjust pasaules elpu: "Tas bija mans mērķis – pateicoties producentiem, filmu izdevās samiksēt pasaules līmenī.
Tīri no skaņas viedokļa, dabūjām Holivudu tepat mūsu kinoteātrī. Kad to izjutu, sapratu, ka šī ir lieta, kas mani ļoti uzrunā.
Tāpēc arī savā mājaslapā par sevi esmu uzrakstījis, ka esmu filmu komponists. Un tā galvenā atziņa – ka vajag lietas vispirms sakārtot galvā: apzināties virzību, kurā gribi doties. Svēti ticu, ka lietas, ko visvairāk vēlies, piepildās.
Tagad jaunais gads ir klāt, un pavisam drīz būs divu lielu filmu pirmizrādes ar manu mūziku!
14. februārī – Andreja Ēķa jaunajai komēdijai, bet martā – Gata Šmita filmai "1906". Darba ziņā tās ir tikpat iespaidīgas cik "Nameja gredzens"."
Zaļupe stāsta, ka šobrīd "Nameja gredzenu” rāda visā pasaulē, tā DVD formātā nopērkama vācu un angļu valodā, to paņēmušas lielākās izplatītājkompānijas.
"Grūti ir izsisties, bet mērķiem jābūt daudz tālākiem. Simtgades filmu gads labi parādīja, ka šajā nozarē mums pietrūkst tikai viena – naudas. Ir gan brīnišķīgi režisori, gan fantastiski aktieri, operatori. Mums ir viss iespējamais, lai radītu pasaules līmeņa filmas. Pāris gadu laikā esam radījuši tādu mantojumu, ko varēs skatīties bērni un mazbērni."
Arī ar "Xylem Trio" ražīgi pastrādāts: kopā ar gruzīnu dziedātāju Nato Metonidzi izdots albums, ar kura programmu apceļota Latvija.
Zaļupe spriež, ka līdzšinējā pieredze devusi pamatīgu skolu: "Esmu spēlējis gan popmūziku, gan roku, bijis pedagogs un taisījis aranžijas. Tā burzma iedevusi pamatīgu skolu!” Turklāt filmmūzikas jomā Zaļupe neslēpj prieku, ka šajā procesā neesot vientuļš, bet gan kopā ar filmu. "Viss ir manā kontrolē!” smaida komponists, kuram dienas aizrit, nemitīgi skatoties jaunās filmas.
Vaicāts, kuru filmu mūzika viņam pašam šķiet citiem iesakāma, Zaļupe nekavējoties min filmu "Gravitāte", kuras mūzikas autors Stīvens Praiss ieguvis "Oskaru" par skaņu celiņu. Bet skaistam vakaram noderēs "Pī dzīve" – skaisti uzrakstīta partitūra, izmantojot dzīvus instrumentus.”
Bet tuvākais notikums Riharda Zaļupes radošajā ikdienā saistīts ar Zvaigznes dienu – 6. janvārī "Liepājas dzintarā" skanēs koncerts, kurā Zaļupe kopā sitaminstrumentālistu Ivaru Kalniņu satiksies ar vokālo grupu "Schola Cantorum Riga" un tās vadītāju Guntaru Prāni, kurš spēlē rata liru. Skanēs viduslaiku dziedājumi, kurus savulaik klosteros dziedāja mūki, un improvizācijas sitaminstrumentiem, kopā veidojot savdabīgu, mūsdienīgu dialogu starp laikmetiem.
Ar "Schola Cantorum Riga" Zaļupe sadarbojies arī "Nameja gredzenā". "Varam būt priecīgi, ka šāda līmeņa ansambļi Latvijā dzīvo un eksistē!"
"Programma Liepājā būs izlase no labākā, kas mums bijis. Tajā visā ir burvība! Lasot grāmatu, šriftam ir liela nozīme, kā to grāmatu lasi. Vismaz man. Tāpēc – ja dziedi no mūsdienu notācijas, ir pilnīgi kas cits, ja ņem senos manuskriptus.
Mūsu pirmais koncerts bija Rīgas Domā – liela uzdrošināšanās, ar Ivaru Kalniņu atļāvāmies visādas interesantas lietas. Tik labi izdevās! Tas viss radīja divu laikmetu satikšanos.
Arī šeit mēģināsim panākt Doma baznīcas efektu, lai nebūtu tipiski koncertzālei.”
Ko mums var pateikt viduslaiki, un ko 21. gadsimts – viduslaikiem? "Domāju, daudzi pieredzējuši, ka Baha mūziku var spēlēt jebkurā stilā. Ir labi paklausīties tradicionālo atskaņošanas manieri, bet interesantāk, ja varam paņemt senu mūziku un pilnībā noārdīt iepriekš valdošos priekšstatus, uztaisot pa savam. Ja mūzika ir kvalitatīva un izpildītāji saprot, ko ar to vēlas darīt, robežu nav," ir pārliecināts Rihards Zaļupe.
Un kā skan viņa novēlējums sev un klausītājiem jaunajā gadā? "Pašam sev novēlu klausīt savai sirdsbalsij, būt šeit un tagad, darīt to, kas patīk.
Klausītājiem – būt atvērtiem pret visu, spēt novērtēt vietu, kurā dzīvojam. Jo nezin kāpēc visi ārzemnieki ir sajūsmā par Latvijas kultūru un mums pašiem...
Novēlu beidzot sākt sadzīvot ar mums pašiem – dzīvot un domāt nākotnes virzienā, bet sākt pašiem ar sevi."
