Džeza un improvizētās mūzikas izdevniecība “Jersika Records” jau kādu laiku praktizē ierakstu sesijas ar klausītāju līdzdalību. Skaņu plates ierakstītas “Zirgu pastā”, koncertzālē “Latvija”, Spīķeru koncertzālē un tagad arī Drabiņu purva sirreāli skaistās ainavas ielokā. Šī norises vieta papildināja lietuviešu improvizētās mūzikas mākslinieku, saksofonistu Ļuda Mockūna un Arvīda Kazlauska radītās skaņas, kas brīžiem šķita tik pārdabiskas, lai būtu ticamas.
Abi saksofonisti latviešu publikai ir labi zināmi. Avangardists Ļuds Mockūns spēlējis kopā ar tādiem mūziķiem kā, piemēram, Edgaru Rubeni un Matīsu Čudaru, kā arī uzstājies solo. Savukārt Arvīds Kazlausks ir studējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, kur tagad ir pasniedzējs, kā arī uzstājies kopā ar dažādiem izciliem pašmāju kolektīviem, tajā skaitā Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, “Sinfonietta Rīga” un citiem. Viņš ir viens no improvizētās mūzikas apvienības “Endless Roar”.
Koncertā Drabiņu purva amfiteātrī klausītāji uzticējās saksofonistu intuīcijai un kļuva par brīvā džeza performances dalībniekiem.
Taču iesākumā klātesošos ar norises vietu īsi iepazīstināja tās veidotājs dabas mākslinieks Jānis Gutāns-Grasis. Viņš, ņemot vērā kūdras purva īpatnības, radījis amfiteātra formas instalāciju “Saulgrieži”. Tā radīta distancēšanās mēnešu laikā, strādājot rīta agrumā. Dabas māksla mūsdienām šķiet ļoti atbilstoša un aktuāla. Distancēšanās laikā cilvēki visai bieži neplānoti satikās dabā, un joprojām, iepriekš piesakoties, instalāciju var apskatīt arī individuāli. Arī nākotnē amfiteātrī plānotas dažādas izrādes, priekšnesumi un koncerti.
Uz koncertiem mēs ejam ar noteiktiem priekšstatiem un gaidām. Nonākot brīvās improvizācijas koncertā, ir jāaizmirst visi savi priekšstati. Kas ir pareizs, kas nepareizs, un tā tālāk. Protams, to ir vieglāk pateikt nekā izdarīt. Pirmās kompozīcijas laikā jutu, ka arī mans prāts pukojas, nespējot izsekot neprognozējām skaņām. Turklāt skanējums ir tik neierasts!
Acis lēnām aizvēru, atkal atvēru. Aizvēru un atkal atvēru. Šī kustība un apkārtesošā ainava palīdzēja ļauties plūdumam.
Man prātā uznira dažādi tēli. Savukārt mana blakussēdētāja priekšnesumu esot izjutusi ķermeniski.
Brīvais džezs un improvizētā mūzika, lai gan tik bieži tās skanējums ir ekspresīvs, un šķiet, tas drīzāk izraisīs negatīvas sajūtas, manuprāt, patiesībā veicina pasaules pieņemšanu. Lai cik savādas sākotnēji būtu saksofonistu radītās skaņas, ieklausoties tu atklāj, cik tās ir dabiskas, pazīstamas. Pēc avangarda džeza pasākumu apmeklēšanas arī ikdienā mazāk neskaties caur “melnbaltajām brillēm”. Mums patīk meklēt to tīkamo un skaisto, un izslēgt no uztveres neglīto, lai gan patiesībā tas “neglītais” ir tikai šķietams. Neglīts tādēļ, jo tā pieņemts uzskatīt, bet vai tāds ir patiesībā? Brīvās improvizācijas priekšnesums ikreiz ir kā restarts prātam, kas mēdz aizklīst neceļos, un sajūtu, intuīcijas uzskaņošana.
Visam tam, kas noderēs, ja gadījumā vajadzēs izkļūt no purva arī pavisam burtiski.
Pirms priekšnesuma amfiteātrī mūziķi ierakstu seasiju bija veikuši arī meža tuvumā, pilnīgā aizvējā. Tas esot radījis pilnīgi atšķirīgas sajūtas. Plānots, ka Ļuda Mockūna un Arvīda Kazlauska avangarda džeza albums izdevniecības “Jersika Records” paspārnē klajā nāks 2021. gada sākumā. Skaņu plates formātā performance jau atkal būs jaunatklājums, neatkarīgs no amfiteātrī dzirdētā. Protams, atmiņas par piedzīvoto un skaņu platē iekapsulētā klātbūtnes sajūta rada papildu vērtību.
