Diriģents Māris Sirmais atzīst: “Tā man ir atgriešanās pie šiem darbiem un īpaši pie Džeimsa Makmilana darba, kas, manuprāt, ir viens no talantīgākajiem darbiem pasaulē, kas tapis laikmetīgajā mūzikā, varbūt pat atļaušos teikt – pēdējo piecdesmit gadu laikā – gan dramaturģijas ziņā, gan to izteiksmes līdzekļu ziņā.”
Perta “Ādama žēlabas” “Sinfonietta Rīga” atskaņojusi jau vairākkārt, taču ikreiz skaņdarbs arī pašiem mūziķiem raisa jaunas emocijas.
“Šo skaņdarbu mēs atskaņojam jau diezgan ilgi, vismaz desmit gadus, manuprāt. Sadarbība ir bijusi ar dažnedažādiem diriģentiem, katru reizi tā ir kā no jauna un, protams, citāda, un šoreiz varbūt atkal tas kārtējo reizi uzliek kaut kādas citas sajūtas, skatoties tieši šajā konkrētajā laikā,” saka čelliste Māra Botmane.
Radīt mieru un iedvesmot – tāds ir mūziķu vēstījums koncerta klausītājiem.
Valsts Akadēmiskā kora “Latvija” baritons Vilhelms Vācietis aicina klausītājus koncerta iespaidā rast mieru: “Šī brīža situācija – viņa aizvien ir tāda virmuļojoša gan sabiedrībā, gan vispār, tad varbūt mazliet tā piektdienas vakarā atsēsties mājās un mierīgā garā noklausīties šo koncertu un kaut kādu nedaudz tādu miera devu saņemt.”
Māris Sirmais dalās pārdomās par Lieldienu laiku: “Cilvēka dabas un cilvēka būtības atspoguļojums. Viens, kas saistās ar Lielo piektdienu, kad Jēzus ir sists krustā, un turpat blakus ir atmiņas, kuras ir tikai piecu dienu intervālā – tā ir Palmu svētdiena, kad tā pati tauta ar gavilēm sagaida Jēzu un pēc piecām dienām viņi ir gatavi viņu pazemot līdz pēdējam. Un tā, man liekas, ja mēs paskatāmies uz to cilvēces būtību, man liekas, ka daudz jau nekas nav mainījies.” Par skotu komponista Džeimsa Makmilana darbu “Septiņi pēdējie vārdi pie krusta” viņš saka: “Tajā atspoguļota cilvēka daba – vienubrīd sajūsmā gavilēt, bet jau pēc mirkļa nesaudzīgi pazemot.”
Koncertu 2. aprīļa vakarā būs iespējams vērot koncertorganizācijas “Latvijas koncerti” vietnē, Svētās Pētera baznīcas pārvaldes “Facebook” kontā un citur internetā.
