Koncertā skanēs četri Vaska opusi: "Epifānija", simfonija "Balsis", "Musica Serena" un vijolkoncerts "Tālā gaisma", kurā solists būs atraktīvais Hugo Tičati.
"Domāju, izdevās diezgan labs mēģinājums. Nekādu problēmu! Esmu priecīgs, ka spēlēsim Vaska simfoniju "Balsis" - orķestris to vēl nav atskaņojis," sastapts tūlīt pēc pirmā mēģinājuma, "Klasikai" atzīstas somu maestro.
Dāvis Eņģelis: – Kad beidzamo reizi to atskaņojāt? Kopskaitā to esat spēlējis desmit reižu.
Juha Kangass: – Pēdējoreiz Rīgā šo simfoniju atskaņoju ar Tallinas Simfonisko orķestri. Tas bija orķestra tūres ietvaros. Ja nemaldos, Vaska simfoniju „Balsis” Rīgā atskaņojis arī Tovijs Lifšics (ar Latvijas Filharmonijas kamerorķestri 1992. gadā – red.).
– Bet ar latviešu mūziķiem Jums tas būs pirmais lasījums.
– Jā! Jo ar "Sinfonietta Rīga" no Vaska mūzikas esam spēlējuši tikai Vijolkoncertu.
– Izskatās, ka to esat atskaņojis daudz biežāk nekā "Balsis". Un Rīgā to pirmoreiz spēlējāt ar solistu Valdi Zariņu 1998. gadā.
– Jā gan, tas ir mans pirmais koncerta atskaņojums Latvijā. Toreiz saņēmu Latvijas Lielo mūzikas balvu. Šo koncertu atskaņojām Operas namā.
– Kas jums Vijolkoncertā šķiet visinteresantākais?
– Neesmu labs runātājs par mūziku. Labāk ir vienkārši klausīties. Bet, protams, ja runājam par diviem īsākajiem skaņdarbiem šajā programmā, par "Musica serena" un "Epifāniju", tie man ir ļoti īpaši darbi, jo Pēteris tos veltījis man. Vienu uz sešdesmit piekto, otru uz septiņdesmito jubileju. Viņš sarakstīja veltījumu arī manā piecdesmitajā gadadienā. Kopā trīs veltījumi. Tas ir ļoti pagodinoši.
– Vai, jūsuprāt, vispār ir jācenšas aprakstīt mūziku ar vārdiem? Tas ir ļoti sarežģīti un bieži vien līdz mūzikai ar vārdiem tā arī nevar aizsniegties.
– Ja runājam par šiem četriem darbiem, Pēteris pats ir izstāstījis, ka "Balsu" otrajā daļā dzirdami putni.
Tur tiešām var skaidri pateikt – lido putni, aust saule, bet citādāk – man nešķiet svarīgi izskaidrot mūziku ar vārdiem.
Lielā kaislība – grāmatas
– Esat kaislīgs grāmatu kolekcionārs. Vai varat pastāstīt par to vairāk?
– Grāmatas mani interesē divējādi. Pirmkārt, esmu bibliofils – kolekcionēju grāmatu pirmizdevumus. Protams, diezgan daudz lasu. Galvenokārt dzeju un lielākoties – somu dzejniekus. Jāpiebilst, ka somu dzeju ir ļoti grūti pārnest uz citu valodu. Varbūt vieglāk ir ar tuvākām valodām – igauņu, zviedru, vācu. Man ir arī diezgan liela kolekcija ar igauņu dzeju. Gana ilgi strādāju Tallinā ar Tallinas kamerorķestri, lai iemācītos runāt un saprast igauniski. Igauņu un somu valodas ir diezgan tuvas, iespējams, līdzīgi kā latviešu un lietuviešu valodas.
– Vai arī igauņu un somu valodām ir kopēji vārdi ar pilnīgi atšķirīgām nozīmēm?
– Jā, tādi vārdi ir.
Piemēram, viens un tas pats vārds somiski nozīmē nepatikšanas, bet igauniski tās ir precības.
– Ko jums nozīmē jēdziens "veca grāmata" vai "jauna grāmata"?
– Ja nemaldos, visvecākā grāmata manā kolekcijā ir no deviņpadsmitā gadsimta divdesmitajiem gadiem. Daudz grāmatu ir no deviņpadsmitā gadsimta sešdesmitajiem un septiņdesmitajiem gadiem. Manā kolekcijā nav tādu retumu kā, teiksim, septiņpadsmitā gadsimta grāmatas. Mani sevišķi interesē somu literatūra, konkrēti autori. Piemēram, somu nacionālās literatūras pamatlicējs Aleksis Kivi. Viņa romāns „Septiņi brāļi” dažādos izdevumos tulkots arī latviski. Arī šie tulkojumi ir manā kolekcijā.
No somu dzejniekiem man tuvākais ir Eino Leino. Nezinu, vai viņš ir tulkots latviski. Tie ir divi būtiskākie autori kolekcijā. No Alekša Kivi un Eino Leino man ir gandrīz visi pirmizdevumi.
Dažus retumus vēl neesmu ieguvis. Patiesībā tos ir neiespējami dabūt. Tik reti tos var atrast.
Mūzika kā mierinājums
– Amerikāņu diriģents Roberts Spano teicis, ka skaņdarbi viņam ir kā tārpejas izplatījumā – tajās var rast patvērumu no ikdienas laika un nokļūt citā laika pieredzē. Vai arī jūs izmantojat mūziku, lai rastu patvērumu vai mierinājumu?
– Man jau šķiet, ka mūzikā gandrīz visi tā dara. Mana atbilde ir – jā.
– Tātad mūziku var uztvert kā paralēlu pasauli, ar kuras palīdzību uz brīdi aizbēgt no realitātes?
– Nezinu, vai vārds "aizbēgt" ir labākais. Domāju, ka "mierinājums" ir daudz piemērotāks vārds.
– Vai Pētera Vaska mūzika spēj sniegt mierinājumu?
– Protams, protams! Somijā Pētera Vaska mūzika ir ļoti populāra. Ikreiz, kad spēlēju Vaska mūziku Somijā, no publikas vienmēr ir liela atsaucība.
Bet ir arī cilvēki, kuriem Vaska mūzika nepatīk, kuri domā, ka tā ir naiva. Lielākoties tie ir ļaudis, kuriem patīk sevišķi moderna mūzika, matemātiska pieeja kompozīcijai. Mūzika, kas nenāk no sirds. Viņiem Vaska mūzika šķiet pārāk vienkārša.
Bet katram kaut kas patīk un kaut kas nepatīk.
– Liela daļa Vaska mūzikas ir antagoniska. Apskaidroti, gaiši un dievbijīgi mirkļi mijas ar agresīviem un groteskiem. Kā jūs redzat, kā interpretējat šo Vaska mūzikas pusi?
– Simfonija "Balsis" un vijokoncerts "Tālā gaisma" tam ir izcili piemēri. Pēc lielām katastrofām un haosa seko patiesi debešķīga mūzika. Jā, Vaskam patīk spēji kontrasti, un tie ir ļoti efektīgi.
