Koncertā visaugstākās raudzes profesionāļi satiksies ar jaunajiem mūziķiem, solisti būs Raimonds Pauls, Dita Krenberga, Kristīne Blaumane, Andrejs Osokins un Jānis Apeinis. Koncertu tiešraidē translēs Latvijas Radio „Klasika” un Latvijas Televīzija.
Bet jau trešdien, 8. janvārī, svinības ievadīs kādas ļoti neprastas grāmatas prezentācija, kas uz Mūzikas akadēmiju piedāvās palūkoties no ne tik ierasta skatu punkta.
"Es īstenībā rēķinos, ka kāds varbūt būs šokēts. Bet varbūt, ka tas nav slikti ar mākslu šokēt. Bet tad man ir atbilde tam, kas ir šokēts – tad es saku – tā ir mūsu versija. Kā mēs to redzam.” Šādu reakciju uz tikko klajā nākušo Mūzikas akadēmijai veltīto grāmatu pieļauj zinātniskā un radošā darba prorektore Anda Beitāne, viņa arī viena no grāmatas veidotājām.
Grāmata nav klasiskais stāsts par Mūzikas akadēmijas vēsturi. Tajā lasāmas 10 intervijas ar izciliem dažādu paaudžu mūziķiem un mācībspēkiem, ko papildina Artūra Kondrāta fotogrāfijas, bet visneparastākā sadaļa ir zīmējumi, kas vizualizē mūzikas tapšanas procesu.
Zīmējumi tapa mākslinieces Maijas Rozenfeldes darbnīcā, kur viņa mūziķu rokām piestiprināja dažādus krāsu rīkus, bet mūziķi eksperimentēja ar skaņu.
"Tā bija Maijas ideja par šiem skaņas eksperimentiem. Mūziķi tika aicināti uz mākslinieces darbistabu, tur bija balts papīrs un krāsu rīki, atkarībā no tā, ko katrs mūziķis spēlē. Piemēram, pianistam pie pirkstiem tika piesieti flomāsteri un tādā veidā viņš atskaņoja skaņdarbu. Vai arī vijolniekam pie lociņa bija kāds krāsu rīks piestiprināts, un rezultāts bija noteiktas švīkas uz papīra. Un tas ir ļoti interesanti. Jo mēs mūziķi bieži dzirdam ar ausīm skaņu, bet mākslinieks „dzird” ar acīm, viņš vizualizē visu. Un šeit satikās tie divi skatu punkti – vizuālais un audiālais," saka Beitāne.
Grāmatā var redzēt arī, kādi vizuāli raksti veidojas, spēlējot kokli, klarneti, kontrabasu un bungas, kādi – diriģējot un kādi – dejojot, jo Mūzikas akadēmijā ir arī horeogrāfijas katedra. Grāmatā skatāmās vizuālās abstrakcijas ir darbnīcā notikušā procesa galarezultāts, bet ir iespēja pavērot arī pašu procesu, ko nodrošina papildinātās realitātes aplikācija "Overly”.
"Ir tāda iespēja uzlikt aplikāciju, un tad tas process top arī redzams. Mēs paši par to esam ļoti priecīgi, jo tādējādi mums ir vēl viena dimensija, un līdz ar to grāmata ir ļoti radoša, mūsdienīga, moderna," norāda Beitāne.
Grāmata savā ziņā labi atspoguļo to, kāda ir un kāda vēlas būt Mūzikas akadēmija – atzīst rektors Guntars Prānis. Lielā cieņā tajā tiek turētas tradīcijas, bet ir tikpat liela atvērtība arī jaunajam.
"Mēs sevi redzam pilnīgi noteikti tādus, kur tā pagātne, tradīcijas, mantojums satiekas ar ļoti mērķtiecīgu skatu nākotnē. Un nākotne sevī ietver eksperimentus, uzdrošināšanos, risku. Tam visam obligāti ir jābūt, jo citādi mēs ieslīgtu tādā standartizētā darbībā, kas arī neatbilst šim laikam;, laiks ir pilns ar izaicinājumiem, bet, kur ir izaicinājums, tur ir arī iespēja," saka Prānis.
Visu minēto Mūzikas akadēmija apliecinās arī jubilejas nedēļā, kuras kulminācija būs koncerts ar visu paaudžu mūziķu piedalīšanos un programmu, kurā skanēs gan Ērika Ešenvalda jaundarbs, gan Raimonda Paula mūzika, gan, protams, klasiķu kompozīcijas, to vidū – mūsu mūzikas izglītības pamatlicēja un pirmā akadēmijas rektora Jāzepa Vītola svīta "Dārgakmeņi” - ne velti augstskola joprojām nes Vītola vārdu.
Lai Mūzikas akadēmijas simtgades kulminācija sasniegtu visplašāko cilvēku loku, jubilejas koncertu tiešraidē pārraidīs gan Latvijas Radio3 „Klasika”, gan Latvijas Televīzija.
"Koncerta formāts ir uz to vērsts, ka tur satiekas gan mūsu absolventi – zvaigznes, gan šī brīža studenti. Tur būs Festivāla orķestris, kurā satiksies meistari un mācekļi, tātad profesionāļi ar studentiem, orķestrī vienā pultī (kā mūziķi saka) sēdēs kopā viens profesors un viens students, lai atklātu šo sadarbības elementu. Būs izcili solisti – Andrejs Osokins, Dita Krenberga, Kristīne Blaumane, Jānis Apeinis un, protams, Raimonds Pauls. Tātad mēs centīsimies to visu savienot kopā," pauž Prānis.
11. janvāris par Mūzikas akadēmijas svinību kulmināciju izvēlēts tādēļ, ka šajā datumā tieši pirms 100 gadiem augstskolā sākās mācības, bet nodibināta tā tika jau 1919. gada vasarā līdz ar Latvijas Mākslas akadēmiju.
Šonedēļ 11. janvāris sāksies ar ekumēnisku dievkalpojumu Rīgas Domā, dienas otrajā pusē tam sekos lielais jubilejas koncerts Lielajā ģildē, bet svinības noslēgsies Mūzikas akadēmijā ar simtgades salidojumu.
