LR3 "Klasika" uz sarunu aicinājusi festivāla māksliniecisko vadītāju Māri Briežkalnu un izdevniecības "Jersika Records" dibinātāju Mareku Ameriku, jo 2. jūlijā festivālā startēs arī Latvijas džeza mūzikas izdevniecības "Jersika Records" piedāvātā "Jersika Records Stage" mākslas centrā "Noass" uz AB dambja.
Liene Jakovļeva: Latvijā atsācies koncertu un pat festivālu laiks, un šajā nedēļā vairāku festivālu virpulī karsts, sprigans, atraktīvs un piesātināts būs arī festivāls "Rīgas ritmi 2021". Māri, ar ko šis festivāls būs īpašs? Varbūt ar to vien, ka tas vispār notiks?
Māris Briežkalns: Jā, arī ar to, ka tas vispār notiks... Turklāt festivāls sagatavots rekordīsā laikā, jo vēl pirms pāris nedēļām informācija mainījās no viena grāvja otrā, bet mēs cerējām... Arī pagājušogad festivālu tomēr noturējām – spēlēja latviešu mūziķi un bija daudz koncertu. Arī šogad festivāls notiks, un tas [jau atkal] būs starptautisks – būs mūziķi no Lietuvas, Amerikas, Spānijas un citām valstīm.
Protams, rīkotājiem tas ir smags darbs un nervu pārbaude, bet svētki būs!
Un būs gan tradīcijas, gan jaunumi. Vai žanriskais apzīmējums "improvizācijas, džeza un globālās mūzikas festivāls" jums vienmēr bijis līdzās? Šoreiz šis salikums mazliet pārsteidz.
Māris Briežkalns: Jā, "globālā mūzika" ir jauns termins mūzikas industrijā. Šie trīs vārdi mums visu laiku ir bijuši, tikai globālās mūzikas vietā mums allaž bijusi world music. Pasaules mūzikas žanrs šobrīd kļuvis par globālu.
Tas nozīmē, ka spektrs paplašinās?
Māris Briežkalns: Jā, spektrs paplašinās, un tas ir arī jaunais trends, ko mēs ātri pārņēmām. Jo festivālā "Rīgas ritmi" pasaules mūzikas īpatsvars ir diezgan liels. Pasaules mūzikas jēdziens, iespējams, ir šaurāks nekā globālā mūzika. Viena no mūsu festivāla zvaigznēm, grupa "Bokante", tieši rāda šo globālās mūzikas spektru un žanru – mūziķi šeit ir gan no Japānas, gan Francijas, Lielbritānijas, Amerikas un Gvadelupes un Zviedrijas. Tāpēc arī mums ir šie trīs vārdi –impro, jazz un global.
Savukārt tas cipariņš "21", kas šogad klāt jūsu festivālam, arī ir ļoti, ļoti iespaidīgs.
Māris Briežkalns:
Ņemot vērā arī iepriekšējos festivālus, ko līdz Rīgas ritmiem esam sarīkojuši, faktiski jau 26 vasaru mums nav bijis...
Katru vasaru ir šis pārdzīvojums. Jau otro gadu esam dabūjuši arī Eiropas Festivālu asociācijas balvu. Tā ka turpinām.
Šobrīd vaicāšu Marekam Amerikam – "Jersika Records" šajā festivālā pirmoreiz nāk klajā ar savu skatuvi...
Mareks Ameriks: Jā, tas ir saviļņojoši, patīkami, ka tik ātri izdevniecībai radusies iespēja šādi eksponēties. Paldies Mārim Briežkalnam! 2019. gada festivālā "Jersikai" pirmo reizi bija neliels, omulīgs stendiņš Kongresu namā. Šogad mums jau ir skatuve "Noasā" – veselas divas dienas ar māksliniekiem, kuri saistīti ar šo leiblu un tā atmosfēru. Tā ka šie ir svētki arī mums – maziņš festivāls festivālā.
2. un 3. jūlijs. Cik daudz vietas uz peldošās skatuves ir mūziķiem, un cik daudz – vakcinētajiem skatītājiem un klausītājiem?
Mareks Ameriks: Kuģis ir diezgan liels, tā ir barža. Jūs pat nemanīsiet, ka uzkāpjat uz klāja. Tā ir diezgan plaša angārveida telpa, kurā būs skatuve, darbosies bārs, terase, zaļumi. Ja arī uznāktu neliels lietus, koncerti notiks iekštelpās.
Kādi mākslinieki pārstāvēs jūsu izdevniecību? Būs ne tikai mūzika, arī kino.
Mareks Ameriks: Jā, jo arī mēs cenšamies savas aktivitātes izpaust video valodā, kas šodien ir trends – visu atspoguļot arī video valodā. Tapušas jau nelielas dokumentālas īsfilmas, būs arī pirmizrāde zinātniskās fantastikas mākslas īsfilmai, ko uzņēmis franču režisors Teo Ponsē, iespaidojoties no Auziņa, Arutjunjana un Čudara mini albuma "The Maze" – klausoties šo mazo platīti, konkrēti B pusi, viņam radās iedvesma. "Ieva un Labirints", tā saucas šī 10 minūšu garā filma.
