Laikmetīgo akadēmisko mūziku jaunajai tehno operai komponējis labi pazīstamais un pēdējo gadu laikā arī ļoti ražīgais komponists Platons Buravickis. Viņš ir pārliecināts – kopskaņa ar tehno skanējumu būs ļoti interesanta, pie tam šāda tehno opera ne tikai Latvijā, bet arī plašākā mērogā ir neparasts piedāvājums.
Platons Buravickis: „Tas ir unikāls projekts varbūt ne tikai Latvijā. Es dažas tehno operas esmu dzirdējis, bet tās vairāk bija popārta operas ar tehno ritmu. Šeit mums būs mūsdienu tehno, kas tiks radīts dzīvajā, kopā ar dzīvajām balsīm (vokālistiem) un akustiskajiem instrumentiem."
Projekta idejas autors ir multimākslinieks Leo Līcis, kurš radījis operas tehno mūzikas sadaļu, rakstījis libretu un visbeidzot vienkopus pulcējis dažādu žanru izpildītājus – dziedātāju vidū būs gan operdziedātāji Monta Martinsone un Rihards Millers, gan šī žanra debitante Sabina Ščerbina, gan arī dziesminieks Imants Daksis, tieši šī satikšanās arī ir projekta lielā vērtība – uzskata Leo Līcis: „Te notiek tāda pasauļu satikšanās. Satiekas akadēmiskā un ne tik akadēmiskā pasaule, arī pats stāsts beigu beigās ved uz skaistu satikšanos."
Galveno varoni Spazio tehno operā atveidos dziesminieks Imants Daksis.
Arī stāstā tradicionālas lietas mīsies ar neparasto, jo tradicionāli – tehno opera vēstīs par mūžseno mīlas trīsstūri, bet neparastais būs, piemēram, tas, ka tā skanēs vairākās valodās – tostarp, itāļu, spāņu, krievu un arābu.
Platons Buravickis uz šo muzikālo piedzīvojumu aicina visdažādākos apmeklētājus.
Platons Buravickis: „Ja runājam par auditoriju, tad, manuprāt, tehno opera varētu patikt kā bērniem, tā pieaugušajiem, kā tehno, tā klasiskās mūzikas cienītājiem. Te nebūs nekā nesaprotama, tomēr risinājums būs interesants pat izsmalcinātiem akadēmiskās mūzikas gardēžiem,”
Platons Buravickis tehno operā arī pats būs pie diriģenta pults, kas nav pierasts viņa ampluā. Absolūti viss notiks dzīvajā izpildījumā – seši mūziķi spēlēs akustiskos instrumentus, un arī tehno mūzika tiks atskaņota dzīvajā. Viens no grūtākajiem momentiem projektā esot tieši sinhronizēt šos dzīvos instrumentus un elektroniku.
Tehno operas veiksmīgai atskaņošanai bijusi nepieciešama atbilstoša vide – garena taisnstūrveida telpa, un tādu izdevies atrast bijušās tekstilrūpnīcas „Boļševička” teritorijā, kur atrodas mākslinieka Andra Eglīša darbnīca, stāsta Leo Līcis: „Te smuki skan, un tā kā ir stāsts par mīlas trīsstūri, tad mums ir arī uzcelts tāds trīsstūris, kas kalpo par akustisku ruporu. Tā kā mums ir tāda maza operzālīte industriālā vidē."
