Vai zini?
Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.
Uzstājoties Latvijā, dziedātājs mēdza izmantot savu uzvārdu kopā ar skatuves pseidonīmu "Priednieks-Kavara". Pseidonīms "Kavara" veidots no tenora mīļākās operlomas – mākslinieka Mario Kavaradosi no Džakomo Pučīni operas "Toska" uzvārda.
Artūrs Priednieks savu muzikālo karjeru sāka, iedvesmojoties no Marisa Vētras, ko bija dzirdējis, dienot armijā Daugavpilī 20. gadu sākumā. Vispirms Priednieks kļuva par Liepājas operas koristu. 1926. gadā viņš pirmoreiz debitēja grāfa Rikardo lomā Verdi "Masku ballē", aizstājot sasirgušu solistu, un pēc tam uzklausīja visai pretrunīgas atsauksmes –
vieni teica, ka Priedniekam jādodas uz Rīgu meklēt laimi Latvijas Nacionālajā operā, citi – ka doma par dziedāšanu jāmet pie malas, jo balss tik nenostādīta un neskan kā nākas.
Izbrāķēts Latvijas Nacionālajā operā, Priednieks tomēr nemet plinti krūmos un dodas uz Berlīni, kur 1927. gadā sāk mācīties pie izslavētā tā sauktās brīvās jeb atbrīvotās dziedāšanas skolotāja Luī Bahnera, paspējot papildināties arī Milānā pie itāļu tenora Džuzepes Anselmi.
Sākumā Berlīnē Priednieks, publikas nepazīts, koncertē kinoteātros, lai pelnītu iztiku. Tomēr 1928. gadā tiek angažēts Barmenas-Elberfeldas operā kā solists, bet 1929. gadā kļūst par Krolloperas, ko šodien pazīstam kā Berlīnes Valsts operu jeb "Staatsoper", vadošo solistu.
Viņa repertuārā ir galvenās tenoru lomas tādos iestudējumos kā Ofenbaha "Hofmaņa stāsti", Ravela "Spāņu stunda", Ibēra "Anželika", Smetanas "Pārdotā līgava", un lomu klāsts arvien aug.
Mariss Vētra atmiņās fiksējis kādu telefonsarunu ar Priednieka kundzi Birutu, kura, vaicāta par to, vai tovakar Kavara dzied Hofmani, atbild: "Jā gan, un rīt "Pārdoto līgavu", un parīt "Burvju flautu", un aizparīt "Karmenu", bet jauniestudējumus taču tāpēc nevar likt novārtā."
Priednieks ir pieprasīts un strādā bez atpūtas, meistarību kaldinādams praktiskā pieredzē.
Priednieka uzvārds nu daudzkārt jādrukā uz vācu afišām, bet latviskais "Priednieks" vāciešiem grūti izrunājams. Aģenti lūdz tenoram izdomāt sev skatuves vārdu, un viņš saka – "Kavara".
Tā nu 30. gadu Krolloperas afišās un programmiņās tiek iespiests "Statsopersänger Arthur Cavara". Mariss Vēta raksta: "Kas iet Berlīnē uz operu, nevar viņu nepazīt. Un tas jaunam dziedonim ir daudz."
Savas karjeras laikā Berlīnē Kavara dziedājis arī leģendārā Oto Klemperera diriģētās operu izrādēs kopā ar sava laika spožākajiem solistiem.
Pēc pirmajiem panākumiem Berlīnē arī Rīga pamana jaunā tenora balsi un aicina uzstāties Nacionālajā operā, kur Priednieks-Kavara debitē 1930. gadā ar Alfredo lomu Verdi "Traviatā".
30. gadu beigās paralēli aktīvai karjerai Vācijā, Austrijā un citviet, Priednieks-Kavara ir angažēts Latvijas Nacionālajā operā un aktīvi darbojas arī jaunajā mūzikas ierakstu industrijā gan operas, gan modes dziesmu jeb šlāgeru žanrā.
