Koncerta programmā skanēs Sergeja Rahmaņinova prelūdijas klavierēm, romance " Noslēpumainās nakts klusumā" Vestarda Šimkus transkripcijā klavierēm, Otrā klaviersonāte un Variācijas par Šopēna tēmu.
"Šis albums ir pilns nostalģijas. Daudziem no mums Sergeja Rahmaņinova klaviermūzika asociējas ar virtuozitāti, ko jo sevišķi izteiksmīgu dara bezgala garās melodiskās virknes, kas klavierkoncertu noslēgumā nereti uzdzirksteļo fantastiskā salūtā. Un solo albumā, bez šaubām, atrodams tas pats. Tomēr, gatavodams šo programmu, es tur uztaustīju dziļu, melanholisku un izteikti poētisku ilgošanos pēc ainavas, atmiņām un izjūtām. Labāku ieraksta vietu par koncertzāli "Historisches Reitstadel of Neumarkt" mēs nebūtu varējuši vēlēties. Prieks ne vien par brīnišķīgajām "Steinway" klavierēm, bet arī par zāles akustiku, kas skanējumam piešķīra unikālu un plūstošu starojumu, ko ierakstā ieglabājusi tik lieliskā skaņotāju komanda," stāsta Vestards Šimkus.
Rahmaņinova otrā prelūdiju burtnīca ar 13 prelūdijām, kas radusies 1910.gadā, atšķiras ar sarežģītāku mūzikas valodu un mežģīņotu faktūru. Piemēram, prelūdiju Op. 32, No. 10 iedvesmojusi Rahmaņinova redzētā šveiciešu gleznotāja Arnolda Bēklina glezna "Atgriešanās".
Rahmaņinovs atstājis ap 80 romanču, kur ģeniālais komponista talants izpaudies jo sevišķi spilgti. Romancē "Noslēpumainās nakts klusumā" izmantots Arkādija Feta dzejolis.
Rahmaņinovs komponējis divas klaviersonātes. Otrā sonāte rakstīta 1913.gadā, tās otrā redakcija veidota 1931.gadā, galvenokārt īsinot to. Šis ir veltījums Rahmaņinova mācību biedram Nikolaja Zvereva pianisma klasē - vēlāk izcilam pianistam un diriģentam Matvejam Presmanam, kurš bija Rostovas mūzikas augstskolas direktors.
Rahmaņinovs bija ne tikai ģeniāls komponists, bet arī ne mazāka kaluma pianists. Viņa Frederika Šopēna mūzikas interpretācijas ir kā paraugstunda arī šodien - virtuozās pasāžu virtenes izskan ar skaidrības dzidrumu un eleganci.
