“Dziesmas ceļš. ImKa”
Gaidot komponista Imanta Kalniņa 80. jubileju, LTV piedāvā stāstus par vienpadsmit iemīļotām komponista dziesmām. Atmiņās dalās, būtiskus notikumus un leģendas atklāj komponista ģimene, draugi un domubiedri.
"Brēmenes muzikanti" un bohēma
1972. gadā Liepājas teātra galvenais režisors Andrejs Migla, kurš jau bija iestudējis izrādes ar Imanta Kalniņa mūziku “Princis un ubaga zēns” un “Trīs musketieri”, nolēma, ka nepieciešama izrāde bērniem “Brēmenes muzikanti”.
Tolaik Liepāja jau bija kļuvusi par rokmūzikas galvaspilsētu. Migla saprata, ka popularitātes vilnī uznestajam Imantam Kalniņam jāpiedāvā arī šīs izrādes muzikālais ietērps, bet par dziesmu tekstu autori pieaicināja pavisam jaunu dzejnieci, vēlāk Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta žurnālisti – Maiju Streiču. Viņa stāsta: “Es tolaik biju jaunā Liepājas dzejniece, un man uzticēja Liepājas teātra režisors Andrejs Migla uzrakstīt dziesmu tekstus Valda Rūmnieka izrādei “Brēmenes muzikanti”. Es uzrakstīju 14 dziesmas, tajā laikā populārākā noteikti bija “Princesīte”, bet
“Brīvības dziesma” mazpamazām ieguva tādu neizskaidrojamu, vienmēr dziedamas dziesmas statusu.
Tas bija tas, ko vēlāk sauca par bohēmu, kad visi izrādes aktieri pēc izrādes vai viesizrādēm teātrī vai autobusā vienkārši dziedāja šīs dziesmas.”
“Izrādē “Brēmenes muzikanti” “Brīvības dziesmu” dziedāja aktieris Ivars Kauliņš, vēlāk Juris Bartkevičs, bet finālā jau visa izrādes trupa,” stāsta Liepājas teātra aktrise Aina Karele. “Es biju princesīte, biju nolaupīta, un mans teksts bija: “Ak, es lūdzu, ak, es lūdzu – esiet cēli, ļaujiet iet! Esmu maza princesīte, nezinu, par ko man nākas ciest.”” Viņa atzīmē – pats Imants Kalniņš toreiz strādāja teātrī, izrāžu laikā bija orķestrī. Fakts, ka autors ikreiz piedalās, izrādei piedevis īpašu nozīmi un jēgu.
Austras Pumpures interpretācija
Teātra orķestri tolaik vadīja Austra Pumpure un katru teātrī dziedāto dziesmu pārņēma un izpildīja savā interpretācijā. Kā atzīmē Imants Kalniņš – Austrasbērni sākotnēji veidojās tieši no jaunajiem aktieriem un tikai vēlāk, pēc 1975. gada, kad Pumpure vairs nebija teātrī, pārauga tā robežas.
“Es atceros, kā Austra dziedāja šo dziesmu,” stāsta Austrasbērnu dalībniece Agita Kaužēna.
“Viņa to izpildīja ļoti klusu, gandrīz čukstus, ar milzīgu pietāti un noslēpumaini.
Mani ļoti fascinēja Austras izpildījums, varbūt tāpēc pirms koncertiem vienmēr pieteicos dziedāt tieši “Brīvības dziesmu”.”
Dziesma mutvārdos ātri izplatījās Latvijas inteliģences un jaunatnes vidē, kur ģitāras pavadījumā tika dziedāta neformālos dziesmu vakaros.
Mūsdienīga un aktuāla
2006. gadā tā tika izdota Imanta Kalniņa mūzikas albumā “Trešās dziesmas”. Albumā “Brīvības dziesmu” iedziedājis Zigfrīds Muktupāvels, kurš, 15 gadus vēlāk aicināts dziesmu nodziedāt vēlreiz, nemaz šo faktu neatcerējās. “Dīvaini, bet tikai no jauna atkal dziedot, es atcerējos vārdus un melodiju, un pārsteidzoši, cik tā atkal mūsdienīgi un aktuāli skan!” atzīst Muktupāvels. “Vai gan var būt kas nozīmīgāks par iegūto brīvību!”
