Pirmajiem Kurzemes pūtēju orķestra svētkiem izvēlēta Ziemeļkurzemes piekraste, kur jaunajā Rojas brīvdabas estrādē zem jumta var būt gan skatītāji, gan mūziķi.
"Tā ir vienkārši nenovērtējama lieta, jo mūziķiem tas ir īpaši svarīgi – ir mūzikas instrumenti, kuriem jebkurš mitrums ir ļoti kaitīgs," norāda Talsu pūtēju orķestra diriģents Raitis Rērihs.
Orķestru repertuāra zelta fondu un jūras tēmai izvēlētus skaņdarbus atskaņoja ap 150 dalībnieku no Liepājas, Kazdangas, Ventspils, Ugāles, Tukuma un Talsiem, palīgā pieaicinot arī Dobeles un Latvijas universitātes orķestrus.
"Spēlēt publikai pēc tāda laika perioda un sajust tos aplausus, to atmosfēru, ka kopā būt, tas ir vienkārši kolosāli, neaizmirstami! Es domāju, ka tas būs viens no šī laika spilgtākajiem pasākumiem," uzsver obeles pūtēju orķestra diriģents Ervīns Zandersons.
"Turklāt arī šis žanrs, manuprāt, šajā koncertprogrammā bija ļoti dažāds. Bija gan skaņdarbi, kas bija tuvu maršam, vai pat tieši maršs. Bija arī skaņdarbi, kas bija nopietnāki un ļāva paklausīties mūziku mazliet savādāk," papildina Raitis Rērihs.
Lai parādītu pūtēju orķestru repertuāra dažādību, viņiem pievienojās arī dziedātāji. Mūziķis Jānis Moisejs novērojis, ka koncertos, parādoties orķestriem, skatītāji uzreiz atraisās.
"Viņiem patīk tā jauda, kas nāk no orķestriem. Un šodien bija īpaši liela jauda – 150 pūtēji, tas bija kaut kas neatkārtojams. Un varētu metaforā teikt, ka „izsita korķus” priekš tāda dziedātāja, kurš parasti ir pieradis ar kaut kādiem pieciem mūziķiem vai kaut kā tā," saka dziedātājs Jānis Moisejs.
Kā veltījums Rojai speciāli koncertam jaunu aranžiju ieguvusi kādreizējā šīs puses mūzikas dzīves vadītāja Ziedoņa Lindes dziesma. Kā atzina jau mūžībā aizgājušā komponista ģimene – tas bija viņa sapnis.
"Pārsteigums bija burvīgs, es kaut ko tādu nebiju gaidījusi. Lai gan vīram tāds bija sapnis – spēlēt tik skaistā orķestrī. Bet toreiz tas nepiepildījās pirms daudz, daudz gadiem. Bet tagad ir brīnums noticis," atzīst komponista dzīvesbiedre Māra Linde.
Pūtēju orķestra svētku idejas autori cer, ka satikšanās Ziemeļkurzemē kļūs, ja ne par ikgadēju, tad vismaz regulāru un jaudīgu tradīciju.
