Svētkos aicināts piedalīties ikviens Latvijas audējs, lai kopīgi dibinātu jaunu tradīciju – audēju jeb vēveru festivālu. Laipni gaidīts arī ikviens interesents, kas vēlas saistoši pavadīt laiku, autentiskā vidē izzinot senās amata prasmes un noslēpumus.
Festivālā ar īpašām lekcijām uzstāsies Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Etnogrāfijas departamenta vadītāja Dr.hist. Aija Jansone un krājuma tekstiliju kolekcijas glabātāja Aija Vistere, LU Vēstures institūta vadošā pētniece Dr.hist. Anete Karlsone, SIA "Mailīšu fabrika" vadītāja Ilze Mailīte un Carnikavas Tautas lietišķās mākslas studijas (TLMS) "Auseklītis" vadītāja Zane Ulmane. Lekcijas aptvers visdažādākās tēmas – sākot no stāstījumiem par slavenajām Pētera Viļumsona pusautomātiskajām vienpaminas stellēm līdz praktiskiem padomiem par to, kā ar dabīgu materiālu palīdzību veiksmīgi nokrāsot dziju.
Ko tad īsti šodien, 2024. gadā, mēs aužam? Tautas lietišķās mākslas studijas "Rīdze" vadītājs Māris Maniņš sarunā Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" saka – visu! "Tautas mākslas studijās auž praktiskas lietas – segas, jostas, brunčus, dvieļus, galdautus un visu pārējo. Tad ir otra kategorija – Mākslas akadēmija, kas auž gobelēnus, paklājus un citu lietišķo mākslu. Un tad ir trešā – Tehniskā universitāte, kura auž asinsvadus," skaidro Maniņš, minot dažas no modernajām tehnoloģijām, kas patiesībā balstītas uz senas tradīcijas bāzes:
"Zem ielas seguma, zem lidostas skrejceļa, ostās – visur ir audums apakšā."
Vislatvijas vēveru festivālā tiks apskatīta tradicionālā aušana un prasmes, kas jau gadsimtiem ilgi īpaši spēcīgas bijušas tieši Piebalgā un tās apkārtnē. "Vēveru" mājas ekspozīcijā apskatāmi pat 400 gadus veci izstrādājumi. Festivāla apmeklētājiem būs iespēja iepazīties ar etnogrāfiju dažādos tās tapšanas posmos – no lina stiebriņa vai aitas vilnas līdz pat gatavām jostām, brunčiem un krekliem.
Festivālā būs apskatāma "Vēverīšu" fotoizstāde, neizpaliks arī tirgus placis un iespēja ar muzeja gidiem doties bezmaksas ekskursijās pa "Vēveru" ekspozīciju. Būs daudzveidīgas radošās darbnīcas ap un par aušanu visai ģimenei, notiks aušanas darbnīcas "Vēverīšas" modes skate un Cēsu novada audēju kopu un studiju dižošanās.
Ikviens varēs iesēsties stellēs un pamēģināt, kā tas ir – aust.
"Steļļu būs daudz, un būs arī aptuveni 500 meistari no visiem Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem, kuri būs gatavi stāstīt un rādīt savas prasmes," stāsta Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja projektu vadītāja Anda Skuja.
Festivāla mērķis ir ne tikai izglītot interesentus un vienkopus parādīt plašu austo darbu kolekciju, bet arī veicināt meistaru satikšanos no dažādām Latvijas vietām, lai tradīcija varētu attīstīties tālāk, viens no otra varētu aizgūt ko jaunu un noderīgu vai tieši otrādi – iedvesmoties kam vēl iepriekš neradītam.
Svētki neizpaliks arī bez muzikāliem priekšnesumiem – pulksten 12.00 apmeklētājus priecēs Vecpiebalgas kolektīvu "Mudurainis", "Slātaviņa" un "Mudurainis XO" dejotāji, bet jau pēcpusdienā jauktā kora "Jaunpiebalga" dziedātāji aicinās uz sadziedāšanos, izpildot iemīļotas latviešu ziņģes. Ar muzikāliem priekšnesumiem visas dienas garumā iepriecinās grupa "Dzilna" un Drabešu muižas muzikanti.
