Festivālā līdzās vietējām folkloras kopām piedalījās arī tradicionālās mūzikas grupas no Kostarikas, Čehijas un Gruzijas. Šogad paralēli folkloras festivālam bija arī 9. Latgales stāstnieku festivāls "Amatu stāsti" ar pieskaņotu stāstu tēmu – "Tautas muzikants, rotaļnieks".
Nedēļas garumā Baltinavā, Balvos, Viļakā un Upītē festivāla dalībnieki klausījās stāstus, vēstīja par savas valsts tradīcijām, pat piedalījās stipro skrējienā, bet par visu vairāk – muzicēja un dejoja.
Savienojot pasaules tradīcijas
Festivāls aizsākās 2017. gadā. Jau pirms tam folkloras kopa "Upīte" regulāri paši brauca uz dažādiem festivāliem ārzemēs, līdz izdomāja, ka arī savās mājās grib sarīkot starptautisku festivālu, kurā apvienotu labākās idejas no citos festivālos aizgūtā, kā arī ciemiņiem parādītu Ziemeļlatgali un tās tradīcijas. Rīkotājiem vienmēr bijis svarīgi uzaicināt ciemos arī citos festivālos iepazītos ārvalstu muzikantus, lai dalītos kultūras dažādībā.
Festivālā līdz šim viesojušies dejotāji no Lietuvas, Slovākijas, Rumānijas, Polijas, Kostarikas, Čehijas un citām valstīm.
Kolektīvi uzstājas vieni, bet svarīgākie ir tie brīži, kuros dažādu kultūru pārstāvji uzkāpj uz vienas skatuves un vienojas kopīgā muzicēšanā. Neatkarīgi no tā, ka katrs runā savā valodā, viņus visus vieno mūzika. "Mēs tik daudz iegūstam – pirmkārt jau jaunus draugus, jaunas melodijas un dančus, ko vēlāk paņemam arī sev. Lai nav tikai savi danči, bet ir arī kāda odziņa," stāsta festivāla dalībnieki, kuri ar prieku atklāj, ka savos priekšnesumos iekļāvuši ne tikai Latgalei, bet arī ārzemju tautām raksturīgus deju soļus.
Tālākie festivāla dalībnieki šogad bija no desmit tūkstoš kilometru tālās Kostarikas.
Lai nokļūtu Upītē, braukuši vairākas dienas ar divām lidmašīnām un diviem autobusiem.
Grupā muzicē dažādu paaudžu cilvēki. Ar folkloras kopu "Upīte" iepazinušies pirms septiņiem gadiem kādā festivālā Itālijā un ilgu laiku uzturējuši kontaktus. Dejotāji no Kostarikas atzīst, ka šeit īpaši izbaudījuši gaišos vakarus, jo pie viņiem ātri paliek tumšs, kā arī vietējo viesmīlību.
"Šeit cilvēki ir cieši pazīstami pat ar attālākiem kaimiņiem un uztur saites. Pie mums tā nav. Arī mūsu tradicionālā mūzika ir atšķirīga. Kostarika ir ļoti krāsaina, un tas atspoguļojas arī mūsu dejā.
Šeit vairāk dejo par pāriem un dejas laikā ļoti rūpējas par savu partneri. Pie mums ir citādāk," savos novērojumos dalās dejotāja no Kostarikas.
Šogad festivālā ieradušies arī viesi no Gruzijas. Grupa stāsta, ka Gruzijā, atšķirībā no reģiona, ir gan straujākas, gan mierīgākas dejas, tomēr pat lēnākām dejām cauri jūtams gruzīnu temperaments. "Gan vecāki, gan bērni vēlas mācīties gruzīnu tradicionālās dejas, tāpēc mums ir daudz deju ansambļu, kas ļoti labi strādā," stāsta gruzīnu deju grupas vadītājs. Viņš atzīst, ka dalība šajā festivālā ir devusi daudz jaunu iespaidu. "Skaties, kā citi dejo, un mācies pats! Tas ir daudz vienkāršāk nekā, piemēram, skatoties televīziju. Šeit visu parāda un pastāsta, un ir viegli. Es priecājos, ka atbraucu," viņš teic.
Komandas un stāstu spēks
Šogad pirmo reizi festivāla laikā notika arī stipro skrējiens, kurā piedalījās ne tikai dalībnieki, bet arī vietējie iedzīvotāji. Skrējiena laikā komandām bija kopīgi jāvelk traktors, jāveļ ripa un pa vienam sitienam jāiesit dēlī nagla. Kā stāsta festivāla dalībnieki, ar šiem uzdevumiem tika pārbaudīta gan komandu sadarbība, gan izturība, gan pacietība.
"Ļipa kust" bija kā festivāls festivālā, jo vienā no vakariem Upītē notika arī 9. Latgales stāstnieku festivāls "Amatu stāsti" ar pieskaņotu stāstu tēmu – "Tautas muzikants, rotaļnieks".
Vairāk nekā 20 stāstnieki no visas Latvijas dalījās ar pašu piedzīvotiem, no citiem dzirdētiem un vēstures avotos izlasītiem stāstiem par to, kā top mūzikas instrumenti un kā dažādās situācijās klājies muzikantiem. Piemēram, stāstniece Meldra Gailēna no Rēzeknes stāstīja, kā viņai jau no bērnības paticis dziedāt, taču nepadevies tik labi, tāpēc skolā pat palūgts vairs nenākt uz kori. Vēlāk no dziedāšanas tas gan viņu nav atturējis – neatkarīgi no tā, ko domājuši citi.
"Par stāstnieku var gan piedzimt, gan kļūt," ir pārliecināti stāstnieku festivāla rīkotāji, mudinot cilvēkus arvien vairāk iesaistīties stāstnieku kustībā.
Latvijas Stāstnieku asociācijas valdes locekle Māra Mellēna teic: "Lai dziedātu, nedrīkst būt lācis uzkāpis uz auss. Lai dancotu, tur tomēr kaut kā ar to ritmu jātiek galā. Bet valoda mums ir visiem. Protams, ir tādi, kuriem Dievs ieliek to, ka viņiem pēc vārda kabatā nav jāmeklē. Bet man patiesībā vislielākais prieks ir par tiem, kuri pārkāpj pāri savam introvertumam, jo 21. gadsimtā nav svarīgākas prasmes par saziņu un saprašanos."
Stāstiem mijoties ar dziesmām un dziesmām vijoties ar dejām, noslēdzies ceturtais starptautiskais folkloras festivāls "Ļipa kust".
Jau 21. augustā skatītāju un klausītāju vērtējumam tiks nodots festivāla laikā tapusi dziesma, ko radījuši festivāla dalībnieki kopā ar ārzemju viesiem.
Dziesmā ieskanēsies gan Čehijas, gan Gruzijas, gan Kostarikas tradicionālās melodijas. Tikmēr pašiem "Upītes" folkloristiem piepildītā vasara turpinās, jo pilnā sparā turpinās tradīciju apmaiņa un jaunu draugu iepazīšana, piedaloties festivālā Rumānijā.
