Tikko svaigi ierakstīts! Ēriks Zeps man atsūta vairākus skaņdarbus, arī Edgara Skrāģa studijā tapušo dziesmu "Vārnavas naktsvijole".
Aranžija domāta Viesītes Kultūras centrā gaidāmajam Sēlijas mūzikas koncertam, un to radījusi apvienībā "Tā kā pērn", ko Zeps, kurš spēlē un dzied postfolkloras grupā "Rikši", izveidojis ar "Skandinieku" vadītāju Julgī Stalti, labi zināmas līvu dzimtas pēcteci. Uz sarunu Latvijas Radio latgalietis Zeps paņēmis līdzi vēl vienu kolēģi, Liepājas Simfoniskā orķestra vijolnieku Ingu Grīnbergu. Ingus labprāt muzicē arī dažādos citos sastāvos, bet, pats galvenais, viņa lielākā dzīves daļa pagājusi Zasā, tātad – Sēlijā –, un arī ieraksta veidotājs Edgars Skrāģis esot sēlis.
Jautāts, kur Sēlija sākas un kur beidzas, Grīnbergs saka: "Sēlijas robežas traktē ļoti dažādi, bet īstenībā tas ir diezgan vienkārši – ap Jaunjelgavu sākas un līdz pat Ilūkstei –
viss Daugavas kreisais krasts ir Sēlija, Daugava ir robeža starp Latgali un Sēliju."
Ēriks Zeps vēl papildina: "Sēlijai raksturīgas ir salas. Bet ne jau tādas salas, kā jūs iedomāsieties. Tie ir mazi apdzīvoto vietu pudurīši. Mēs vakar tieši braucām afišas izlikt – ir viens ciems, kur tu redzi – ļoti nodarbojas ar vizuālo mākslu, mīl dažādas dekorācijas. Un tad ir pilnīga tumsa, meži, kalni, ielejas, un atkal nākamais pudurītis. Tradicionālajā kultūrā vissvarīgākais ir Sēlijas rotāšana – daudzbalsības veids, kas izceļas un ko tieši reljefs ir ietekmējis."
Sēlijai ir savs dziesmu repertuārs, saka Ēriks Zeps, tas nav ne Latgales, ne Zemgales, bet pašiem savs: "Savulaik kolēģe Julgī Stalte ar "Skandiniekiem" veidoja disku "Kāzas sēļu zemēs". Pūrs, ko tur varēja atrast un izcelt, ir atšķirīgs, interesants un ļoti skaists.
Sēlija ir tajā burvīgajā momentā, kad, pateicoties kultūrvēsturisko zemju likumam, sāk apzināties sevi kā līdzvērtīgi stāvoša piektā zvaigzne."
Julgī Staltes un Ērika Zepa grupa "Tā kā pērn", pieaicinot vēl citus mūziķus, novadu tradīcijām pievēršas ne pirmo reizi. Ar horeogrāfu Jāni Purviņu pirms pāris gadiem jau radītas trīs tautas mūzikas aranžijas un horeogrāfijas Kurzemes jaundeju koncertam "Zelta zemes vidiņā", Zemgales mantojums apzināts, veidojot jaundarbus neseno Vispārējo dziesmu un deju svētku latviešu skatuviskās dejas lielkoncertam "Balts" "Arēnā Rīga".
Nu kārta Sēlijai: trīs jaunas dziesmas postfolkloras stilā un attiecīgi trīs jaunas Jāņa Purviņa horeogrāfijas: "Tapuši trīs pilnīgi dažādi, bet ļoti interesanti, reizē skaudri un smeldzīgi, bet ļoti krāšņi un dinamiski deju numuri, kurus tuvākajā sestdienā mēģināsim iestudēt Viesītes Kultūras pilī, tur piedalīsies dejotāji no visas Sēlijas."
Jau no pulksten 11 sestdienas priekšpusdienā deju "Ilūkstes ozoli" mācīsies kolektīvs "Ance" no Ilūkstes, pulksten 13 deju "Vārnavas naktsvijole" apgūs "Kauranieši" no Jēkabpils, bet pulksten 15 deju "Neretas rudzu rogas" slīpēs "Augšzeme" no Viesītes.
Deju soļus ielāgot Jāņa Purviņa vadībā gan esot aicināts jebkurš Sēlijas dejotājs un arī citu novadu entuziasti.
Sestdienas, 13. janvāra, vakarā turpat Viesītē notiks koncerts, kurā Sēlijas dejotāji rādīs savu veikumu. Visticamāk, skanēs arī Sēlijas rotāšana, bet grupa "Tā kā pērn" mūzikas valodā aicinās aizdomāties par saknēm, piederības spēku un tautas mantojumu – izdzīvot katram savu identitāti.