Valmieras kultūras centrā rit mēģinājums un nevar nepamanīt, ka starp dziedātājiem un diriģenti ir īpaša, gaiša attieksme, kaut vai tajā, ka arī pie nepareizi nodziedātas nots ir uzruna "mani mīļie puisīši". Šo attieksmi novērtē arī paši dziedātāji:
"Mēs jau esam puisīši viņai, ne jau vīri gados, tā kā, man liekas, ka republikā labākā diriģente, pats par sevi, ja tāda diriģente, tad jau prieks ir dziedāt."
"Ļoti saprotoša, ļoti cilvēciska, nekad nav uz mums kliegusi, bet visu mierīgi, diplomātiski izstāstījusi. Tagad, kad ir obligātās darba gaitas beigtas, prieks atnākt, ar vīriem padziedāt."
Pēdējos gadus gan korim diemžēl nācās no tā sākotnējā nosaukuma izņemt vārdus – politiski represēto koris, jo daudzi no vīriem, kuri jau kora sākumlaikā bija cienījamos gados, vairs nav starp mums, un tagad tas ir vienkārši senioru vīru koris "Baltie bērzi".
"Jā, sākotnēji mēs bijām politiski represēto vīru koris, bet protams, vēsturiski tas agri, vai vēlu beidzas, bet joprojām mums ir statuss, ka mēs esam vienīgais senioru vīru koris Latvijā," stāsta Zirne.
Diriģentei Zirnei "Baltie bērzi" nav vienīgais koris. Viņa vada arī sieviešu kori "Jumara" un kamerkori "Kaķi", taču viņa atzīst, ka darbs ar senioriem ir īpašs, kas no diriģenta gan prasa, gan arī daudz dod.
"Ko tas nozīmē strādāt ar senioru vīriem? Tas ir varen feins darbs, bet, protams, tur ir divas medaļas puses. Kā jau ļaudīm gados, ir druscītiņ grūtāk un sarežģītāk kaut ko jaunu iemācīties. Te gan jāteic: ja mēs esam iemācījušies, tad tas ir līdz kapa malai.
Bet tā otra medaļas puse, un tā ir tā spīdīgākā un spožākā, tā ir tā vecā kaluma skola, tā ir tā zelta inteliģence, tas vīriešu šarms.
Tas ir - jebkurā mirklī padomāt, ka es esmu diriģente sieviete, vienmēr viss ir paskatīts, vai viss ir kārtībā, vai ir klavieres atvērtas, vai ir ziedi. Iekāpjot autobusā, jau ir lašmaizītes sagatavotas, zinot manu vājību pret lasi. Nebeidzama uzmanība, pietāte," atzina diriģente.
Lai arī kora dalībnieki jau ir cienījamos gados un par sevi liek just arī gadu nestās kaites, dziedot, šķiet, ka tās aizmirstas un uz skatuves vīri kāpj itin stalti.
"Uzejot jau uz skatuves, viņiem ir kaut kāds tas skatuviskais šarms, viņiem jau ir aplausi un ovācijas avansā, pirms mēs esam sākuši dziedāt, un es jau redzu, kā viņiem tas uzlādē baterijas, kā viņus tas paceļ, pēc tam ir tie bravo saucieni.
Visur, kur mēs braucam, nav bijis tā, ka, piedošanu, ar nolaistām astēm ir jākāpj nost no skatuves," atklāj Zirne.
Šovasar koris piedalījās arī Dziesmu svētku koncertos, kas nenoliedzami sirmajiem vīriem bija gan pārbaudījums, gan arī gandarījums.
"Puisīši slavenajā Rīgas cirkā dziedāja. Sākumā bija ārkārtīgi lielas diskusijas par to, ka, nu, seniori tagad dziedās Rīgas cirkā, bet, Intara Rešetina prasmīgās rokas vadīts, šis koncerts, sākot jau ar mēģinājumu, izvērtās par ļoti tādu emocionālu pārdzīvojumu visiem. Nu, un tad tie, kas vēlējās, tie piedalījās arī noslēguma koncertā Mežaparkā, kas bija senioriem gana liels pārbaudījums."
Šobrīd, kad ir visai asas diskusijas par Dziesmu svētku nākotni, protams, arī par to runājam ar diriģenti Zirni.
"Situācija ir gana sarežģīta un sarežģīta iekš tā, ka nedrīkstētu pazaudēt to virsuzdevumu, to virsvērtību, kas jānes Dziesmu svētkiem.
Tā ir tā dziesma, tas ir tas tautas gars, tā gara bagātība, tā nedrīkstētu paslēpties aiz komercijas, biznesa, naudas pelnīšanas, augstiem honorāriem komponistiem. Nav noslēpums, ka ir ļoti daudz kompozīciju, kuras ir tikai viendienīši, kuri ir pasūtinājuma darbi un kuri pēc Dziesmu svētkiem vairs netiek atskaņoti, un tauta nelabprāt to dzied. Pēc šīm te diskusijām, pēc šīs konferences, es domāju, ka gana daudz, ko pārdomāt. Ja sapratīsim, kurā virzienā jāiet, būs labi, ja būs otrs grāvis, tad jā... Bet, es domāju, Dziesmu svētki būs."
Bet, runājot par koriem, tad vienu no problēmām jau iezīmēja arī šie Dziesmu svētki, - sarūk vīru kori.
"Tie iet mazumā, mazumā, mazumā. Ja jau šogad Dziesmu svētku skatē visi vīru kori tika salikti vienā dienā, vienā laikā, vienā telpā "VEF" kultūras pilī uz skati, tad lielākā problēma jau ir tās vīru balsis. Bet! Te ir tas, par ko mēs visu laiku runājam, par skolām, šie te zēnu kori. Zēnu kori - tas ir ļoti grūts darbs, pedagogam ārkārtīgi atbildīgs, maz apmaksāts darbs, interešu pulciņu līmenī. Un šī te zēnu koru kustība... Ja nebūs zēnu koru, kur tad mēs ņemsim vīrus, kuri dzied?"
Zirnes kordiriģentes stāžs ir vairāk nekā 30 gadi, un viņa atzīst, ka šis darbs jau nav tikai būt profesionālam mūziķim.
"Diriģents ir viss, psihologs, dakteris, padomdevējs, sociālais pedagogs un gala beigās profesionālis. Viņam jāprot kaut ko iemācīt tā, lai beigās skan, bet man patīk. Un, redzi, ir tā, ka hobijs ar darbu man ir rakstā, viens un tas pats, es nezinu, vai tas ir labi, vai slikti, bet tā ir."
Tagad senioru vīru korim "Baltie bērzi" vēl priekšā Ziemassvētku koncertu laiks, bet janvārī, kā stāsta diriģente Zirne, sāksies liels darba cēliens, lai gatavotos kora jubilejas koncertam martā.
