Aptuveni desmit mazāko rucavnieku "Zvanītāju" vasaras skoliņas pirmajā dienā pulcējās ap koktēlnieku Jāni Žīmantu, kas māca liepas un pat ozola koka pagali pārvērst karotē.
"Rezultāts ir! Neviens apbēdināts nav, katram kaut kas iznācis. Izmērs gan liels nav, rucavniekiem varbūt vajag lielākas. (Smejas) Pirkstos griezt arī nebaidās – jauki bērni, lielākie rīt grib stabules taisīt," stāsta koktēlnieks.
Kamēr vieni grebj un zāģē koku, citi darina vietējos tautastērpus, starp tiem arī Alīda Emīlija Trumpika, kura pastāsta: "Šobrīd es šuju sev Rucavas tautastērpa svārkus. Mums ir tumši zils vilnas audums, apakšā tumši sarkans vilnas audums, zelta un sudraba lentītes. Man ir 23 gadi, un tikai tagad parādījās vēlme taisīt savu tautastērpu, kuru pati esmu izdomājusi, kāds nebūs nevienam citam!"
Šūt māca meistare Dace Prokofjeva. "Pieprasījums rodas tad, kad tu esi nobriedis vairāk pievērsties latvju saknēm. Ja to dara tikai smukumam, tam tautastērpam vienkārši nav vērtības – jo cilvēks nenovērtē, kam to iegādājas. Redzot, ka cilvēks mācās šūt pats, viņš to novērtē, un tērpu nes ar paceltu galvu un godu: o, tas ir mans!" skaidro meistare.
No nedēļas vidus Rucavā varēs apgūt arī kokles spēli un piedalīties stabuļu korī, mācīties lielos pūšamos instrumentus un tradicionālo dziedāšanu vai spēlēt ģitāru. Savukārt vietējās sievas gādā par vairākām tradicionālajām maltītēm ik dienas.
"Tādu labu laiku jau darbojos – esmu viena no Rucavas sievām. Esmu pierakstījusies pie podniecības, jo tautastērps man jau ir, dzintari un villaines ir, esmu izšuvusi, tas viss man ir, tāpēc esmu pieteikusies darboties ar mālu," teic Skaidrīte Zeme.
Vasaras skoliņa Zvanītāju nama sētā notiek jau 22. reizi, un tās rīkotāja, Rucavas tradīciju kopēja Dace Tapiņa stāsta, ka šis ir pasākums veciem un jauniem, lai dažādās paaudzēs tradīcijas mācītos cits no cita. Ik dienu skoliņu apmeklē ap 50 dalībnieku, kas Rucavas mērogiem vērtējams kā gana pienācīgs skaits.
"Tas viss notiek vairākās paaudzēs – pa šiem 22 gadiem šeit ir izauguši tie, kas sākumā bija mazi bērniņi, bet šodien jau nāk kā pieauguši cilvēki kopā ar nu jau saviem bērniem. Ir arī tādi, kas kļuvuši par skolotājiem," norāda Dace Tapiņa. "Notiek paaudžu maiņa, tradīcijas saglabājas. Te nāk no sešiem gadiem līdz pat sirmam vecumam, kamēr ir interese un var rokās ko noturēt."
Vienīgais nosacījums dalībai vasaras skoliņā ir būšana rucavniekam kādā no paaudzēm. Noslēgums ar pašdarināto darbu izstādi un muzicēšanu Zvanītāju sētā gaidāms nākamajā trešdienā.
