Pati pirmā deju maratona deja tika filmēta tad, kad vēl Briselē nebija atļauts tikties vairāk par 4 cilvēkiem. Lai būtu grūtāk uzminēt dejas nosaukumu, video tika noņemta skaņa. Kopā ar dejas video sociālajos tīklos tika publicēts īss stāstiņš par to, kādēļ Briseles puisītis ir kļuvis par pilsētas simbolu un kāda ir saistība ar Latviju.
“Pavasara sākums Briselē bija tāds diezgan drūms laiks, bija ļoti augsta saslimstība ar Covid-19, tie bija 5000 dienā, skolas bija slēgtas, restorāni ciet, visi strādāja no mājām. Mēs, Briseles latviešu dejotāji, turpinājām savus mēģinājumus “Zoomā”, dejojām dažādas kombinācijas un dažādus soļus. Bet sapratām, ka gribas kaut ko mazliet vairāk. Gribās dejot kopā un dejot deju,” pastāstīja "Briseles latviešu dejotāji" dalībniece Dace Kalniņa.
“Ja nav savs pāris, tad dejo kaut vai ar savu cisu maisu. Un, protams, atkarībā no tā, cik iecietīgi ir kaimiņi, kuri var izbaudīt latviskos kāju piesitienus,” piebilda „Briseles latviešu dejotāji" dalībnieks Valdis Kudiņš.
Tā arī radās ideja uzsākt filmēt deju maratonu.
Paši iniciatori – „Briseles latviešu dejotāji” – jau uzfilmējuši piecas deju videomīklas.
“Pie Odrijas Hepbernas mājas mums bija jāliek maskas. Un tad mēs kopīgi nolēmām, ka mums ir jāsaskaņo maskas, jo deja ir par daiļām meitām pie daiļas aktrises mājas. Un tad, izskatot visas iespējas, pie Kurzemes krāšņajiem Alsungas brunčiem tika nolemts visām saskaņot rozā maskas,” pastāstīja "Briseles latviešu dejotāji" dalībniece Guna Zaķe.
Diemžēl ne visur pasaulē atļauts tikties pat ārpus telpām, tādēļ ne visi kolektīvi var piedalīties. Beļģijā mājsēdes noteikumi pamazām tiek atviegloti.
“Šobrīd mēs jau varam tikties 10 cilvēki, bet tajā pašā laikā ir jādomā, vai tu dosi roku savam partnerim, vai nē. Jo, pēc Beļģijas likumiem, ja tu iedod roku kādam, tas nozīmē, ka tas ir tiešais kontakts, un nedēļas laikā var būt tikai 2 tiešie kontakti. Un tā nu sanāk, ka tavs tiešais deju partneris ir tavs kontakts tajā nedēļā, un ar citiem sarokoties nedrīkst,” pastāstīja Dace Kalniņa.
“Dejojam tad, tur, un tā kā, kā tas ir iespējams. Jo galvenais ir dejotprieks!” pauda "Briseles latviešu dejotāji" dalībniece Olga Savenko.
Piedalīties virtuālajā deju maratonā laipni aicināti tautasdeju kolektīvi no visas pasaules, jāievēro tikai daži noteikumi.
“Ir jānofilmē apmēram 30 sekunžu garš video ar latviešu tautasdeju kādā interesantā vietā. Tad šis video ir jānopublicē “Facebookā” vai kādā citā sociālajā medijā, pastāstot arī kādu interesantu faktu par vietu, kur šis video ir tapis. Pēc tam var uzaicināt citu pulciņu uzminēt, kas tad tā ir par deju, kas ir filmēta. Mēs, Briseles latviešu dejotāji, priecāsimies, ja arī mums pastāstīsiet, ka esat šādu video uzfilmējuši,” piebilda Dace Kalniņa.