Pirmās tautas tērpu skates Latvijā notika jau pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados. Sagaidot simtgades dziesmu un deju svētkus, tautiskos rakstos tērpties vēlas ne tikai dejotāji un dziedātāji.
“Mēs lepojamies ar tiem tautas tērpiem, kuri mums ir kultūras nama kolektīviem, individuāli, kuri ir pašuvuši tieši Dziesmu svētkiem, un ir arī jaunrades tērpi. Mums būs 40 īpašie tautas tērpi un 20 jaunrades tērpi, kuros ir tautas tērpu motīvi,” pastāstīja pasākuma idejas autore Māra Patmalniece.
Dižošanās tūrē uz mēles bija redzami teju vai visu novadu tautas tērpi. Vieni izvēlējušies Dziesmu svētkiem darināt arheoloģiskos tērpus. Citi uz svētkiem dosies savas dzimtās vietas tautas tērpā, bet citi to izvēlējušies pēc sajūtām.
Katlakalna Tautas nama deju kolektīva vadītāja Vita Priede stāstīja, ka sev izvēlējās Zemgales brunci, “jo mani vecāki nāk no Zemgales, bet cepure man ir no Vidzemes, jo mēs kā dejotāji esam starp Vidzemi un Zemgali, un es kā vadītāja arī gribu mazliet izcelties no dejotājiem, tāpēc samiksēju divus novadus”.
Jaunrades tērpos tradicionālais latviešu tautas tērps izmantots tikai kā iedvesmas avots, lai izveidotu svētku tērpu, kas vēstīs par latvisko identitāti.
“Tā kā mana mīļākā krāsa ir zila, es izvēlējos rudzupuķu zilo, kas ļoti labi iet klāt novada tērpu krāsām, un tā tapa stilizētais jaunais tērps ar Ķekavas novada rakstu ielaidumiem, ar kuru es esmu domājusi iet gājienā un ar kuru es vadīšu kolektīva ''Zīle'' 50 gadu jubilejas koncertu,” atklāja konkursa dalībniece Vita Timermane.
Ar jaunrades tērpiem konkursā piedalās ne tikai ķekavietes. Tālāko ceļu mērojušas ventspilnieces, kuras savos tērpos ielikušas daļiņu no suitu unikālā mantojuma.
“Tas ir palicis mans dzīves stils, tāpēc šāda veida konkursi un skates bagātina un rāda cilvēkiem, kā mana gaume varbūt varētu ietekmēt arī citus cilvēkus,” atzina konkursa dalībniece Solvita Zarubska.
Māksliniece, žūrijas komisijas pārstāve Zīle Ozoliņa-Šneidere skaidroja, ka vērtība ir tā jaunā ideja, tā jaunrade, kas ir pamatā šim konkursam, “it kā no kaut kā jau esoša un tautai tuva radīt kaut ko pilnīgi jaunu, ar pilnīgi jaunu skatījumu, bet lai tas nedisionē ar tautisko pusi”.
Bažām par to, ka tādējādi varētu tikt mazināta tautas tērpa vērtība, gan neesot pamata. Jaunrades konkursu Ķekavā iecerēts turpināt arī nākamajos gados.
