Vai zini?
Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.
Apdziedāšanās rituālā izvēlētajam dziesmu repertuāram ir dažādi mērķi un uzdevumi. Viena no tiem sakņojas vēlmē aizsargāt, proti, pirmatnējos priekšstatos, ka pasakot, izspēlējot negatīvo, tas nepiepildīsies. Piemēram, vedekla vīramātei neklās skuju palagu vai nebaros ar driģeņu sulu. Savukārt otrā daļā dziesmu redzama pušu salīdzināšanās, dziesmā nopeļot pretinieku, bet lielot savējo. Pie kam
liela daļa šo dziesmu balstās pārspīlējumā. Dažas nekārtīgas matu šķipsnas varēja izaugt par putna perēkli uz galvas, salāpīts apģērbs – par skopuma vai nabadzības piesaukšanu.
Ja izskatu skatām kopā ar personas uzvedības apdziedāšanu, kuras nereti skāra goda, t. sk. arī seksuālus jautājumus, tad apdziedāšanas dziesmas ļauj ielūkoties sava laika sabiedrības normās. Tādējādi apdziedātājas varam salīdzināt ar kārtības uzturētāju. Ļoti daudzās dziesmās ir teikts "ienaidiņu neturiet!". Tas liecina, ka apdzied, lai veicinātu pozitīvo, labo, ka viss nav jāsaprot tieši, bet caur mājienu.
Bieži vien tiek apbrīnota apdziedātāju spēja aši reaģēt ar tekstu, kas piemērots konkrētajā situācijā. Apdziedāšanā izmanto formulas, kas tiek dažādos veidos kombinētas. Sākums dziesmai lielākoties ir vispārīgs, kas pievērš uzmanību, uzrunā, piemēram, "Nāciet, ļaudis, skatīties", "Sen dzirdēju, nu redzēju", "Ko, meitiņ, tu lielies", kam seko norāde par to, par ko tiks dziedāts. Atlikušajās divās rindas tiek pievienotas detaļas ar apdziedamo objektu vai uzvedību. Jāpiezīmē, ka arī šeit tradīcija jau piedāvā sagataves, ko mēs nereti atrodam dažādos tautā zināmos izteicienos, piemēram, zobi kā redeles, mati kā putna perēklis, svārki cauri kā zvejnieka tīkls u.tml. Dziesmas par izskatu ir salīdzinoši vienkāršākas – ko redzi, par to dziedi. Dziesmas, kas apdzied uzvedību, ir nedaudz sarežģītākas – tur nepieciešamas pazīt cilvēku un konkrētajā brīdī atcerēties viņa veikumu.
Gatavojoties Jāņiem, nedaudz papraktizēsimies. Dziesma: "Domājām, gādājām, / Kur mēs tādu redzējām: / Viņpus Rīgas, šaipus Bauskas, / Ar nabadzi baroties. V 1850, 4857
Sākumu varam atstāt tādu pašu vai nomainīt uz konkrētu cilvēku, piemēram, kur Jānīti, Pēterīti, Ilzīti redzējām. Varam nomainīt vietu, kur redzējām, piemēram, Rīgā, Doma laukumā, kādas ielas krodziņā, Mežaparka estrādē, Pārdaugavas skvēriņā. Noslēdzam ar to, ko nu tur darījis: bāries, kāvies, klaigājis, kas ļauj arī pievienot, ar ko bijis konflikts. Bet var arī individuāli veicamas aktivitātes, piemēram, dzērumā pakritis, iesnaudis, suņu sēnes lasījis, svešu naudu dalījis, koncertzālei vietu skatījis u. tml.
Lai lustīga apdziedāšanās dziesmu veidošana!
Vairāk dziesmu lasiet un skatiet digitalizētajos akadēmiskā izdevuma "Latviešu tautasdziesmas" sējumos!
