"Tās pārsvarā ir ainavas, bet tā kā studijā šobrīd darbojas pārsvarā sievietes un sievietēm ļoti, ļoti patīk ziedi, tad ļoti daudz ir ziedu, gandrīz katrs trešais darbs zied un plaukst," sacīja Valmieras kultūras centra tautas tēlotājmākslas studijas vadītāja Daina Leite. Tieši viņa ir tā, kura iekārto šo izstādi, un darbs, lai arī liegtajā laikā, tomēr rit uz priekšu.
Viņa arī stāstīja, ka viena no izstādes dalībniecēm ir vietējā daiļdarbniece Inese Pope.
"Inese Pope, viņa atnesusi ļoti daudz, viņai patīk kopijas no mākslinieku darbiem, tā kā mums ir principā ļoti daudzveidīga izstāde – tur var atrast gan portretus, gan figūras, gan Modiljāni kopiju, gan ainavas, tā kā tiešām plaši."
Daina Leite piebilda - lai arī gleznotāji ir amatieri, darbiem ir ļoti augsts kvalitātes līmenis, un tas rada patiesu prieku un lepnumu. Valmieras kultūras namā tēlotājmākslas studija darbu uzsāka 1956. gada 1. martā un šo gadu gaitā tajā gleznojuši vairāki atpazīstami mākslinieki, piemēram, Edgars Krīgers un Nikolajs Stūris, kuru darbi šobrīd atrodami Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumos.
Studijas vadītāja atklāja, ka šī jubilejas izstāde veltīta arī divu ilggadēju mākslinieku godināšanai.
Leite norādīja: "Mēs arī izrādām cieņu saviem diviem ļoti, ļoti brīnišķīgiem cilvēkiem, kas pagājušajā sezonā no mums aizgāja. Tie ir divi kungi cienījamos gados. Viens tiešām darbojās studijā jau no kaut kādiem 70. gadiem. Tas ir Valdis Alps. Viņš ir gleznojis gan stāvos krastus, gan Gauju, un vispār bija ļoti, ļoti brīnišķīgs cilvēks. Un otrs pievienojās varbūt salīdzinoši nesen, bet arī ļoti brīnišķīgs kungs – Jānis Dzintars Zvirbulis, kurš ļoti vispusīgs bija, ļoti talantīgs, un tāpēc mēs izstādām viņu darbus, lai viņus godinātu."
Studijas vadības grožus Leite pārņēma pirms 40 gadiem. Teju uzreiz pēc Mākslas akadēmijas absolvēšanas. Viņa atceras – kad sākusi strādāt studijā, gleznojuši tikai vīrieši, turpretī šobrīd dalībnieces ir tikai sievietes.
Tas, protams, ir mainījis studijas kopējo gleznošanas stilu: tā secina mākslas zinātnieks Aivars Leitis.
"Šis ir kaut kas pilnīgi cits, kas agrāk. Vadītāja jau teica – glezno sievietes. Nu, kaut ko sievišķīgu var tajos darbos atrast. Tur ir kaut kādi smuki sirdsāķīši un sentiments, bet tas viss ir okei, jo cilvēks šādā veidā izpauž savu skatījumu uz dzīvi. Vadītāja Daina jau ļoti kautrīgi noklusēja, bet viņa 40 gadus jau vada šo studiju. Tas ir daudzām šīm studijām raksturīgi – ja tas vadītājs ilgstoši strādā, tad tā studija izkopj tādu savu seju un neapšaubāmi kļūst labāka."
Daina pratusi šos dažādos profesiju pārstāvjus saturēt kopā.
"Mēs esam amatieri, kuri cenšas godprātīgi attēlot to, kas viņiem patīk," tā studiju raksturoja pati vadītāja, piebilstot – zināms, ka brīžos, kad mākslinieks strādā pie molberta, viņš ir vientuļš, un arī tas ir vajadzīgs, tomēr jebkuram cilvēkam ir nepieciešams otra cilvēka viedoklis, tāpēc šādas studijas ir tik svarīgas, saka studijas vadītāja.
"Var atnākt, parunāt ar līdzīgi domājošiem, apspriest darbus, nokritizēt. Bet mēs esam ļoti labsirdīgi kritiķi, mēs tā ļoti diplomātiski kritizējam. Mūsu studijā visiem pilnīgi simtprocentīgi patīk terpentīna un krāsu smarža. Tiešām lielākā daļa raksta, bet tas arī tā ir, ka viņiem gleznošana sagādā šo laimes un prieka sajūtu, un nevajag to novērtēt par zemu. Ja cilvēks gūst kaut kādu prieku, tas tiešām ir brīnišķīgi, jo katrs prieka mirklis mums ir jānovērtē –nemaz tik daudz mums viņu nav galu galā."
Mākslas zinātnieks Aivars Leitis vērtēja, ka šī ir hobijmāksla, un to nevajadzētu mēģināt ievietot profesionālās mākslas kritērijos, taču jāatzīst, ka liela daļa šo amatiermākslinieku ir brīžiem drosmīgāki, jo ne katrs profesionāls mākslinieks uzdrošinātos gleznot cita mākslinieka brīvās kopijas. Šī drosme ir slavējama un jūtama darbos.
