Ogres teātris līdz šim darbojās kā Ogres Kultūras centra sastāvdaļa. Lai arī jumts vēl aizvien būs kopīgs, turpmāk teātris būs neatkarīga kultūras iestāde, kas dzīvos suverēnu dzīvi un paši noteiks savu ikdienu.
"Es domāju, ka tas mums ļoti lielu izaugsmi dos – pirmkārt, kas dos labumu, ka veidosies profesionāla komanda, kas ar mums kopā strādās. Režisoram palīgi, tāpat direktores amats parādīsies, skaņotāji, gaismotāji, varēs slēgt līgumus. Tīri tehniskā puse. Protams, tas arī atvieglo darbu mums kā aktieriem – ka mums vairs nav dekorācijas jāliek pašiem, jāzīmē vai jātaisa, bet tas jau nāk viss gatavs, pārējais – mēs jau paliekam tie paši amatieri," teic Ogres teātra aktieris Andris Peismalietis.
Patlaban Ogres teātra kodolu veido apmēram 25–30 cilvēku, ieskaitot jauniešu studiju.
Daļai no viņiem šīs dienas ir ļoti intensīvas, jo tuvojas pirmizrāde. Gatavībai tuvojas Jūdžina O’Nīla ģimenes drāma "Garās dienas ceļš uz nakti". Tā būs pirmā izrāde neatkarīgās iestādes statusā.
"Mēs turpinām nākt uz mēģinājumiem, turpinām spēlēt un darīt lietas tā, kā mēs to darījām iepriekš. Statuss ir viena lieta, bet mēs jau te esam, tāpēc ka mēs mīlam teātri, mīlam spēlēt teātri, un statusam nav tik liela nozīme šajā brīdī," uzskata aktrise Madara Juška-Grundberga.
Ogres teātra direktora pienākumu izpildītāja Ieva Rodiņa tikmēr norāda: "Šobrīd, protams, uz Ogres teātri nedaudz skatās tā skeptiski, jo mums ir pusprofesionāls statuss. Ar šo statusa maiņu mēs nevēlamies ielauzties pilnībā profesionālā teātra vidē, bet nostiprināt savu kā reģionāla repertuārteātra vietu Latvijas teātru kartē, un es domāju, ka arī šobrīd ir daudzi skatītāji, kas noskatās vienu izrādi un pēc tam pie mums brauc atkal."
Kopš 2020. gada Ogres teātrim ir arī profesionāla teātra statuss, un no tā laika teātris vairs nepiedalās amatierteātru skatēs.
Režisors, teātra mākslinieciskais vadītājs Jānis Kaijaks stāsta: "Es atceros, kad bija pirmais domes balsojums, diezgan skandalozi tas izskanēja, ka domē deputāti nobalsoja – Ogrē ir profesionāls teātris. Bet aizmirsa vienu lietu, ka nobalsoja par to, ka šis ir profesionāls pilsētas teātris un profesionāls tādā nozīmē, ka mums ir profesionāls šī teātra pamats. Tehniskie darbinieki, direktore, mākslinieciskais vadītājs, kostīmu māksliniece, studijas vadītājs, kas ir algoti cilvēki un kas strādā tieši uz šo teātri."
Algas sedz pašvaldības dotācija, iestudējumu izmaksas – biļešu ieņēmumi. Taču aktieri par darbu teātrī algu nesaņem.
Katram ir sava profesija, un skatuves gaitas tiek apvienotas ar pamatdarbu. Astra Kolberga, piemēram, ir tirdzniecības menedžere, un teātrī viņa ir jau no pusaudža vecuma: "Repertuāra izrādes notiek ar tādu diezgan lielu regularitāti, tas arī uzliek zināmus pienākumus, ka tev jāplāno brīvdienas, tas ir tā ļoti nopietni patiesībā."
Nopietna ir arī teātra ambīcija tālākā nākotnē iekļūt "Spēlmaņu nakts" izrāžu skatēs un sacensties par "Skatuves naglām".
Ieva Rodina atzīmē: "Mēs ļoti ceram, ka Kultūras ministrija un Latvijas Teātra darbinieku savienība (LTDS) būs atvērtas diskusijai un nākotnes iespējamībai, ka mēs varētu iekļūt "Spēlmaņu nakts" skatē. Jautājums, protams, par to, kādā sadaļā, līmenī, jo mēs nepretendējam uz to, ka mūsu aktieri, kuriem nav diplomu, startētu profesionālo aktieru kategorijās, bet iestudējumi kā profesionālas radošās komandas veidoti darbi, es domāju, būtu pelnījuši kandidēt."
Pēc Latvijas Teātra darbinieku savienības vadītāja Ojāra Rubeņa teiktā, pērn teātris lūdzis "Spēlmaņu nakts" žūriju noskatīties divus iestudējumus. Arī Kultūras ministrija esot atbalstījusi ideju vērtēt iestudējumus, kurus veido aktieri bez diplomiem. Savienības ieskatā Ogres teātra gadījums liek uzdot jautājumu gan par profesionāla teātra definīciju, gan tautas teātra lomu kopumā.
Ojārs Rubenis pauž: "Tas viss, protams, ir apsveicami, ko Ogres teātris kopā ar pašvaldību dara, un tās ir viņu pilnas tiesības. Brīnišķīgi, ka Ogres pašvaldība uztur teātri, ņem savā aprūpē un pašrocīgi pasludina viņu par profesionālu teātri, un man nav nekādu pretenziju.
Viss ir labi, tikai mums ir jāsaprot, ka mēs brīnišķīgi Latvijā strādājam ar tā saucamajiem tautas teātriem, un, ja visi tautas teātri vēlēsies kļūt par profesionāliem teātriem, tad mums ir jāpārskata vispār kultūrpolitikas sistēma, jo tad vispār pazūd kaut kāda tautas teātru jēga.
Es saprotu, ka Ogrē gribas būt teātrim, Operetes teātrim, un Ogre attīstās brīnišķīgi, malači, bet tas ir Kultūras ministrijas un Teātru padomes tālākais jautājums."
Ogres teātris cer piesaistīt jaunus režijas papildspēkus pēc studijām Latvijas Kultūras akadēmijā, un arī studijas jaunieši mērķē uz akadēmijas diplomu. Tas nozīmē, ka pēc laika teātra komandu papildinās arvien vairāk profesionāļu.
