Atklātajā konkursā uz valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Nacionālais teātris" valdes locekļa amatu Kultūras ministrijas nominācijas komisija starp 14 pretendentiem par spēcīgāko atzinusi kādreizējo izglītības un zinātnes ministru, biedrības "Latvijas Kultūras projekti" direktoru Māri Vītolu. Jaunais teātra direktors amata pienākumus sāka pildīt 24. jūlijā.
Zigfrīds Muktupāvels: Jūsu ienākšana šajā amatā ir saviļņojusi ne tikai Nacionālā teātra kolektīvu, bet arī citus teātrus. Kā jūs to uztverat? Gaidījāt, ka būs šāda reakcija?
Māris Vītols: Ar nelielu atkāpīti, es vēlētos apsveikt visu Nacionālā teātra ansambli un kolektīvu un uzticamos, ilggadīgos teātra skatītājus ar 105. teātra sezonas atklāšanu. Šī diena teātrim ir lieli svētki, un tādi tie ir ieplānoti šodien arī mūsu kolektīvam. [..]
Runājot par manu ienākšanu kolektīvā, tas tiešām izraisīja tādu emocionālu viļņošanos, jo praktiski Kultūras ministrija kā šī konkursa organizētāja līdz pēdējam brīdim konkursa uzvarētāju saglabāja konfidencialitātē.
Tika organizēta kolektīva sapulce, kur ministrijas pārstāvji iepazīstināja ar konkursa rezultātiem, un tikai tajā brīdī gan kolektīvs, gan mākslinieciskā vadība ar Elmāru Seņkovu priekšgalā uzzināja, ka Jānis Vimba turpmāk vairs nebūs Nacionālā teātra direktors. Savukārt man tajā brīdī bija iespēja pirmo reizi kolektīvu uzrunāt un iepazīstināt ar sevi.
Tā kā lielākajai daļai šo cilvēku esmu pilnīgi nepazīstams, mēs neesam ne reizi dzīvē tikušies, šāda iepazīšanās bija ļoti svarīga, lai mums sāktos uzticēšanās.
Es jau arī nesagaidu, ka viņiem visiem uzreiz tā patikšu, un tas arī nav direktora uzdevums. Es viņus iedrošināju, ka uz šo vadītāja maiņu vajag skatīties ar tādu piesardzīgu optimismu.
Kolektīvā ir bijušas divas nometnes, no kurām viena ir aktīvi iestājusies par to, lai Jānis Vimba turpina direktora pienākuma pildīšanu, un šo pozīciju Elmārs Seņkovs ir aktīvi aizstāvējis, un es to cilvēcīgi saprotu, jo viņiem bija izveidojusies tiešām laba sadarbība. Viņš redzēja, ka savu māksliniecisko vīziju viņš var realizēt, tikai strādājot šajā sadarbībā ar Jāni Vimbu. Tajā pašā laikā ir liela kolektīva daļa, kura uzskatīja, ka Nacionālajā teātrī ir vajadzīgas pārmaiņas. [..] Visu izšķīra šis atklātais konkurss, kurā piedalījās 14 kandidāti un, salīdzinot Jāņa Vimbas programmu, komisija diezgan pārliecinoši atzina manu sagatavoto programmu par spēcīgāko, par stiprāko. Līdz ar to zaudētājs šajā situācijā nav neviens, jo,
ja mēs īstenosim manu piedāvāto programmu, ieguvēji būs pilnīgi visi, visi teātra darbinieki, arī aktieri būs ieguvēji. Manā vīzijā teātris tiks virzīts pretim starptautiskai izcilībai. [..]
Teātrim ir jāvirzās uz laikmetīgāku teātra valodu, mūsdienīgākām teātra izpausmes formām. Es pats esmu definējis, ka tam būtu jābūt nacionālam saturā un laikmetīgam formā. [..]
Nevarētu teikt, ka Nacionālajam teātrim nebūtu bijusi vēlme piesaistīt gan dramaturgus, gan savas izcilības režisorus. Gan režisori, gan komandas ir vēlējušies, lai būtu mūsdienīgi, lai būtu laikmetīgi, lai būtu starptautiski. Kā jūs redzat to, ka jūs varat iejaukties tajā procesā un koriģēt?
Domāju, ka visi, kas ir regulāri teātra apmeklētāji, ir pamanījuši, ka, salīdzinot ar citiem profesionālajiem teātriem, pēc pandēmijas Nacionālajā teātrī skatītāji atgriežas lēnāk. Es domāju, ka to nevar izskaidrot tikai ar pandēmijas ietekmi. Iespējams, ka šeit ir arī jautājums tomēr par repertuāra politiku un, iespējams, jautājums arī par māksliniecisko kvalitāti.
Tāpēc ir nepieciešams jauns izrāviens, kas būtu virzīts tieši uz izcilību, un ar izcilību es saprotu repertuāra daudzveidību, tieši repertuārā balstītu izcilību, kuras kritēriji būtu ideju vērienīgums, tālredzība un rūpes par kvalitāti katrā niansē. Citas vērtības, kuras es arī vēlos pieteikt kā Nacionālā teātra jaunās vērtības, ir sociālā līdzatbildība, piemēram, šobrīd Dailes teātris, ja nemaldos, jau otro sezonu nepiedāvā atlaides teātra biļetēm nevienai no skatītāju grupām, tajā skaitā pensionāriem un citām grupām.
Ja zāles ir pilnas, tad nav tāda vajadzība.
Jā, bet sociālā atbildība izpaužas arī tādā veidā, ka tā māksla ir jādara pieejama maksimāli dažādām mērķauditorijas grupām. Līdz ar to Nacionālais teātris saglabās atlaides dažādām grupām, tajā skaitā arī pensionāriem, studentiem, jauniešiem. Mēs neiesim šo ceļu, ka mums virsuzdevums ir tikai teātra ekonomiskie rādītāji, mums ir arī citi pienākumi, tajā skaitā teātra mākslas pieejamība. [..]
Es Nacionālo teātri redzu kā dārzu, kur kā rūpīgs dārznieks teātra vadītājs rūpējas par to, lai šie talanti varētu izplaukt un uzziedēt. Un ne kā franču dārzu, kur katrs krūms un koks ir apcirpts pēc vienas formas, bet to vairāk saskatu kā angļu dārzu, kur katrs aktieris ir ar savu īpatnību, ar savu īpašo vērtību, ka tas ir daudzkrāsains un ziedošs dārzs.
Teātra vadītājam ir jābūt mijiedarbībā ar māksliniecisko procesu, tas jāpārzina, un nevar būt tā, ka mākslinieciskajā procesā iesaistītie cilvēki nav iesaistīti teātra kopējos mērķos, teātra attīstības plānos.
Mums ir bijušas garas sarunas ar Elmāru Seņkovu un viņa radošo komandu, un esam nonākuši līdz tam, ka mums ir absolūti atklāta saruna par Nacionālā teātra esošo situāciju, par tālākiem attīstības plāniem, un esmu pateicīgs, ka mums šāds dialogs bija iespējams.
Mums nav nekādu domstarpību par māksliniecisko programmu, bet ir viena nianse, kur mums uzskati atšķiras, bet tā nianse ir ļoti svarīga, proti, par mākslinieciskās vadības modeli. Elmārs Seņkovs saskata, ka viņš mākslinieciski teātri var vadīt tikai tādā veidā, ka teātra direktors nav nemaz iesaistīts mākslinieciskajā procesā.
Kā piemēru varam redzēt Jauno Rīgas teātri, kur Gundega Palma, valdes locekle, praktiski ir tikai administratīvi. Savukārt, es uzskatu, ka šāds modelis nav ilgtspējīgs, ka ir jābūt savstarpējai mijiedarbei starp teātra vadītāju un māksliniecisko vadību. [..] Līgums kā mākslinieciskajam vadītājam Elmāram Seņkovam ir beidzies, un tā bija viņa paša iniciatīva, ka šis līgums netiek turpināts. Visi noslēgtie autoratlīdzības līgumi repertuāra veidošanai, tie visi ir spēkā, un līdz ar to, tādā veidā, kā Elmārs šo sezonu ir saplānojis, mēs to īstenosim. Par nākotni mēs arī esam runājuši, sapratne mums ir tuva un cieša, esam atvērti no abām pusēm par sadarbību ar Elmāru Seņkovu kā režisoru arī turpmākajās sezonās.
Jūs teicāt, ka teātrim jākļūst pieejamākam. Ir kases gabali, uz kuriem biļetes tiek izķertas, un jūs paziņosiet, ka, neskatoties uz to, mēs vienai sabiedrības daļai tirgosim biļetes par puscenu. Kā rīkosieties šādā situācijā? Kāds ir šis plāns?
Plāns ir daudz plašāks par šo situāciju. Teātris nevar turpmāk attīstīties, mākslinieciski tas ir ārkārtīgi svarīgi un kritiski, bez jaunās piebūves. Nacionālais teātris ir palicis pēdējais, kuram nav mūsdienīgas Mazās zāles ar 350 sēdvietām, un mēs šobrīd Mazās zāles izrādes spēlējam ogļu pagrabā, kas ir Aktieru zāle, un tajā piebūvē, kas tagad ir, ir pielāgota noliktavas telpa.
Jebkura teātra ekonomiskais mugurkauls, uz ko balstās viņa darbība, ir tieši Lielās zāles aizpildījums, un tā iemesla dēļ, ka mums nav mūsdienīgas Mazās zāles, mēs šobrīd varam tikai rēķināties ar Lielo zāli. Tas nozīmē arī kompromisus repertuāra ziņā. [..]
Man atliek tikai novēlēt – lai jums veicas! Par tām atslēgas figūrām, piemēram, zinām, ka ar Alvja Hermaņa personību ir piesaistīta publika Jaunajam Rīgas teātrim. Vai jums ir plāns, kas varētu būt tas atslēgas vārds?
Manas komandas atslēgas cilvēks ir viena no gudrākajām latviešu teātra profesionālēm un absolūti spoža literatūras zinātniece Ieva Struka.
Ieva Struka būs mans tuvākais cilvēks turpmākos piecus gadus attiecībā uz repertuāra veidošanu, un mēs tuvākajos mēnešos izveidosim repertuāra politikas pamatprincipus, struktūru, kas iekļaus gan Lielo, gan Mazo zāli, un tad pakāpeniski iesaistīsim režisorus.
Šobrīd štatā ir divi režisori – Ināra Slucka un Valters Sīlis, sadarbība ar viņiem turpināsies, bet mēs vēlamies piesaistīt arī dramaturgus. Šobrīd esam ievadījuši sarunu, un arī preses konferencē piedalīsies Justīne Kļava, ar kuru esam slēguši autoratlīdzības līgumu, lai uz aiznākamo sezonu sagatavotu divus darbus, vienu Lielajai un vienu Mazajai zālei. Es ar ārkārtīgu optimismu skatos uz aiznākamo sezonu.
Mana pārliecība ir tāda, ka teātris ir tieši tik labs, cik laba ir viņa nākamā sezona, līdz ar to mums katru gadu latiņa ir jāvirza arvien augstāk.
Svarīgi ir arī trupā, aktieru ansamblī, nodrošināt dinamiku un enerģiju, to var nodrošināt, strauji iesaistot jaunos aktierus teātra trupā, kur šobrīd Kultūras akadēmijā, tieši Elmāra Seņkova vadībā, tiek gatavots jaunais aktieru kurss, kuri pēc diviem gadiem varēs pilnvērtīgi pievienoties Nacionālā teātra ansamblim. Mēs runājam par 8–10 jaunajiem aktieriem.
Esmu apsolījis Elmāram Seņkovam, ka jau tuvākajā laikā viņiem būs iespēja savus kursa darbus iestudēt teātrī un mēs nodrošināsim viņiem tam telpas.
Redzu iespēju šīs sezonas otrajā pusē kādā no iestudējumiem iesaistīt kādu no topošajiem aktieriem. [..]
Es saprotu, ka viesrežisoriem no ārzemēm Nacionālais teātris ir slēgts?
Šajā sezonā mums izrādi iestudēs Dmitrijs Krimovs, kas ir pilnībā norobežojies no Putina asiņainā režīma. Viņš ir aizbraucis no Krievijas, publiski nostājies pret šo režīmu un uzsākto karu Ukrainā, un es esmu pateicīgs Elmāram Seņkovam, ka viņš ir uzaicinājis un panācis vienošanos, ka tieši viņš iestudēs šajā sezonā izrādi.
Mēģinājumi jau notiek vairākas nedēļas. Kas attiecas uz nākotni, manuprāt, vismaz vienam viesrežisoram būtu jāiestudē. Tas arī aktieriem ir vajadzīgs, lai profesionāli augtu. [..]
KONTEKSTS:
Atklātā konkursā par Latvijas Nacionālā teātra direktoru izvēlēts kādreizējais izglītības un zinātnes ministrs, biedrības "Latvijas Kultūras projekti" direktors Māris Vītols.
Nacionālo teātri līdz šim vadīja direktors Jānis Vimba. 2023. gada februārī Kultūras ministrija lēma uz teātra vadītāja amatu izsludināt konkursu. Ministrijā skaidroja, ka komisija ir izvērtējusi teātra valdes locekļa Jāņa Vimbas paveikto līdzšinējā pilnvaru termiņā, kas ir pieci gadi, atzinīgi novērtējot spēju nodrošināt stabilu finanšu situāciju teātrī visā Covid-19 ierobežošanai noteikto drošības pasākumu laikā, kā arī sakārtotos teātra iekšējos, saimnieciskos procesus.
Tomēr, pēc KM paustā, lai nodrošinātu atklātu, godīgu un profesionālu valdes locekļu izvēles procesu kultūras nozares kapitālsabiedrībās, tāpat kā Mihaila Čehova Rīgas krievu teātra gadījumā, komisija lēmusi uz Nacionālā teātra valdes locekļa amatu izsludināt atklātu konkursu.
