Moljēra "Tartifs", lai arī uzrakstīts 17. gadsimtā, vēsta par notikumiem un situācijām, kas aktuālas arī mūsdienās. Kāda turīga kunga ģimenē sāk dzīvot it kā kluss un dievticīgs jauns vīrietis vārdā Tartifs. Iestudējuma režisoram Sergejam Golomazovam būtiski šķitis izcelt galvenā varoņa spēju ietekmēt citus.
"Mēs diemžēl dzīvojam pasaulē, kurā atšķirt patiesību no meliem kļūst arvien grūtāk. Mēs dzīvojam pasaulē, kur valda feiki, neīsti cilvēki vai mahinatori. Realitātes ilūzija, kas aizstāj patieso dzīvi, kļūst par noteicošo. Manipulācijas sabiedrībā notiek ļoti atšķirīgos līmeņos, sākot no sadzīviskām situācijām, beidzot ar valstisku vai pat kontinentālu mērogu. Mēs visi tiekam ietekmēti sociāli, psiholoģiski un politiski," stāsta režisors.
Iestudējumā piedalās prāvs aktieru ansamblis. Situācijas komiskās ainās izteikti teatrālā intonācijās izspēlē Jakovs Rafalsons, Jekaterina Frolova, Veronika Plotņikova un daudzi citi.
Šķietami godīgā Tartifa tēlā iejutās Maksims Busels. Viņš saka: "Šodien diemžēl ir tāds gadsimts, ka manipulācija būtībā ir visur. Propaganda ir visur. Tāpēc es taisīju šo lomu tādu, ka – lai sasniegtu šodien kaut ko, daži tiešām mēģina to darīt ar tādiem meliem, ka it kā mīlestība, it kā sirsnība. Bet tā nav. Cilvēkam ir vajadzīgs cilvēks un mīlestība. Un tas ir bīstami, kad kāds sāk izmantot to, kas ir vissvarīgākais."
"Ļoti interesanti, ka tagad ir parādījies šis vārds – manipulācija. Jo līdz šim mēs tā īsti pat nesapratām, kas ar mums notiek. Interesanti, ka ne tikai ar mums manipulē, arī mēs manipulējam. Ar saviem bērniem, piemēram. Un mēs bieži vien paši nespējam atšķirt, kurā situācijā ar mums tā vai citādi manipulē," vērtē aktrise Veronika Plotņikova.
Teātra kritiķis Toms Čevers pēc izrādes noskatīšanās bilst: "No Moljēra bija diezgan maz, bet izrāde ir režisoram tipiska. Mēģinājis rotaļīgi, viegli pat mazliet vieglprātīgi pieiet materiālam. Protams, režisoru šī tēma nenoliedzami interesē. Šajā gadījumā saturs aiz izklaidējošiem trikiem diemžēl pazuda."
