Uz Baltā nama skatuves valda pacilātības un prieka pilna gaisotne pēc krāšņā baleta "Kazanova" pirmizrādes. Latvijā to iestudējusi britu kompānija "Northern Ballet", cenšoties pavērt glezniecisku skatu uz krāšņo 18. gadsimta Itālijas un Francijas vidi.
"Gribējās viņu parādīt pretējā gaismā, pretēji tam, kā viņu parasti redz ikdienas cilvēks. Viņš nav tikai avantūrists un sieviešu vilinātājs, viņš drīzāk centās būt intelektuālis un rakstnieks, un šis balets ļoti veiksmīgi parāda šo viņa ceļu uz glābšanos caur rakstniecību. Tā kā viss balets ir par to, ka viņš nav tikai sekss, Kazanova nav tikai sekss, Kazanova ir daudzšķautņaina interesanta personība," pauž LNOB baleta solists Antons Freimans.
Komponists Kerijs Mazijs, libreta autors Īans Kellijs, scenogrāfs un kostīmu mākslinieks Kristofers Orams un horeogrāfs Kenets Tindals atklāj šīs 18. gadsimta leģendārās daudzpusīgās personības – Džakomo Kazanovas dzīvi visā tās skaistumā un daudzveidībā. Viņš ir ne tikai kaislīgs mīlētājs, bet arīdzan rakstnieks, mūziķis, aktieris, diplomāts, pat spiegs un filozofs.
Horeogrāfs Kenets Tindals par iestudējumu saka: "Šis stāsts par Kazanovu simbolizē cilvēci, gan tās labāko pusi, gan sliktāko. Kā mēs pieļaujam kļūdas, kā mēs atgūstamies, kā dzīvojam, kā mīlam un galu galā kā mirstam un ko atstājam pēc sevis. Es domāju, ka ir svarīgi pastāstīt jaunus stāstus, tāpēc mēs meklējam 21. gadsimta baletus, ko parādīt skatītājiem, lai nerādītu izrādes, ko visi jau ir redzējuši, izmantojot klasisko valodu, ko jau no bērnības esam mācījušies, izmantojot arī citus žanrus.
Es pievēršos klasiskajam, neoklasiskajam un laikmetīgajam stilam, atrodot to, kas palīdz vislabāk pastāstīt stāstu."
Šī baleta pasaules pirmizrāde notika jau 2017. gadā, un kopš tā laika tas tiek iestudēts vienā un tajā pašā veidolā dažādās valstīs. Rīgā gatavotas arī dekorācijas un tērpi.
Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis komentē: "Liels prieks par šo komandu, jo tik pozitīvu komandu vispār es neatceros, kad mums ir bijusi. Gribas ar viņiem strādāt, augt, veidot sevi, labot sevi, tas tiešām viss tik pozitīvā gaisotnē notika. Šis balets tika iestudēts Anglijā, tagad piecos Amerikas teātros pēc kārtas viņu iestudē, viens otram nodod tālāk kostīmus, dekorācijas… Tagad mēs esam ļoti priecīgi, ka pie mums ir ar mūsu kostīmiem un dekorācijām, visi slavē mūsu darbnīcas, kas tik skaisti un kvalitatīvi var to visu paveikt."
"Viņam ir ļoti spēcīga klasiskā bāze, klasiska – tas vispār ir mugurkauls, uz kā viņš būvē ļoti laikmetīgu horeogrāfiju, ļoti krāsainu, daudzveidīgu, viņu vienkārši ir ļoti patīkami dejotājiem dejot, un viņa nav viegla, viņa ir diezgan piņķerīga, bet viņš ir atradis veidu, kad dejotājiem rezultātā ir ļoti ērti," par Keneta Tindala darba praksi stāsta Leimanis.
Pirmais cēliens notiek Venēcijā, otrais Parīzē. Kazanova piedzimis dejotāju ģimenē un visu dzīvi pavadījis skatuves mākslinieku kompānijā maskarāžu pasaulē. Tā laikmeta Venēcijas karnevāli bija visilgtošākie un teatrālākie visā Eiropā. Izrādē galvenajā lomā dublējas trīs baleta solisti: Antons Freimans, Filips Fedulovs un Dariuss Florians Katana, arī katru sieviešu lomu iestudē vairākas solistes.
Antons Freimans atklāj: "Tā ir manā repertuārā noteikti visgrūtākā izrāde, es nepārtraukti esmu uz skatuves abus cēlienus. Arī horeogrāfam ir ļoti piesātināta valoda, dueti ir tik sarežģīti un intensīvi, kā nevienā citā baletā mūsu teātrī. Apjoms ir milzīgs, horeogrāfija ir neoklasiska, tā kā klasiska, bet ar laikmetīgiem elementiem, kuri ir ļoti specifiski."
LNOB vadošā baleta soliste Jolanta Lubēja arī atzīst, ka darbs bija ļoti intensīvs, ļoti īsā laika periodā: "Taču mēs atradām kopējo baleta valodu un vispār mums bija saikne ļoti ātra, mēs sapratām visu, ko no mums gribēja, no mums izdabūja visu. Mans tēls ir īstenībā traģisks. Es uzskatu, ka esmu liktenīgā sieviete Kazanovam, jo viņam visu laiku ir bijušas izklaides, un tad viņš satiek mani, un tad viņš mainās, viņš saskata ko vairāk nekā izklaidi, mums veidojas saikne, bet diemžēl liktenis mūs šķir, tādēļ ka vīrs man ir vardarbīgs un mani atrod, un man ir jāatvadās no šī mīlas stāsta."
Pirmizrādes skatītāja, baletdejotāja un horeogrāfe Lita Beiris pēc izrādes saka: "Īsts neoklasikas drāmbalets, kur ir izteiktas lomas, spēcīgas lomas, te var mūsu solisti sevi izteikt visā pilnībā, ja ir, ko teikt. Un viņiem šoreiz ir, ko teikt šajā baletā. Tas kopums ir spēcīgs, gan scenogrāfija, gan mūzika, gan bez šaubām balets, mūsu nacionālas balets ir spēcīgs, un viņiem arī ir iespēja radīt šādu izrādi, kas ir tiešām pasaules līmeņa izrāde.
Antona Freimana, man liekas, zelta lidojums ir šī izrāde. Tā ir viņam radīta izrāde kā aktierim, kā dejotājam, kā baleta māksliniekam, šeit viņš varēja izpaust sevi, savas emocijas, savas jūtas visā pilnībā."
Pirmizrādes skatītājs, režisors un Rīgas Latviešu biedrības nama priekšsēdētājs Guntis Gailītis savukārt pauž izbrīnu: "Protams, pārsteigums! Nebiju gaidījis, kolosāla izrāde un viss kopums – horeogrāfija, ideja, orķestris, mūziķi, baleta solisti un, protams, Kazanova! Interesanta tā Kazanovas tēma, viņa drusku neparasta. Mēs zinām, kas ir Kazanova, viņš tiek pacelts tā, bet tā ir vispārcilvēciska jēga un aktualitāte šodien, kas mēs esam, kas ir cilvēks? Vai karalis, vai vienkāršs cilvēks, vai tāds afērists, kāds viņš bija? Gribētos varbūt vēl vairāk to galantumu pret dāmām… Jo dāmas vīriešiem redz cauri, vai viņš tēlo vai patiesi to dara. Prieks par teātri kopumā, ka tādu darbu var veikt! "
Šogad vēl tiks spēlētas tikai trīs "Kazanovas" izrādes un visas jau izpārdotas.
