""Leopoldštate" drosmīgi aplūko, ko nozīmē būt citādam – svešiniekam starp svešiniekiem ne tikai paša, bet arī citu acīs. Tā uzdod jautājumus par vēsturi – kā saglabāt savas saknes, kā nosargāt savu pašapziņu, kā izdzīvot mazai tautai laikā, kad pasaule ir sajukusi prātā?" teikts iestudējuma aprakstā.
Kāda ir sadarbība ar vietējiem aktieriem, ASV aktieris un režisors Džons Malkovičs sacīja: "Kopā ar kolēģu palīdzību mēs lomas sadalījām diezgan ātri. Man ir prieks strādāt ar šiem aktieriem, kuri saka, ka izdedzināja vienu manu aci. Varbūt tā arī ir neliela patiesība. Bet – es viņus uzskatu par fantastiskiem. Viņi ir ļoti labi apmācīti, nopietni, pirms mēģinājumiem viņi ir ļoti sagatavojušies. Mums kopā ir jautri. Ir patiesi patīkami skatīties, kad viņi ir darbībā."
Malkoviča minētā "izdedzinātā acs" jāsaprot kā joks. Proti, teātra direktors Juris Žagars teica, ka Malkovičam šeit Latvijā bija veikta acs operācija, kas neesot bijusi gaidīta. Otrdien režisors ar medijiem runāja ar pārsietu aci. Jokojoties Žagars sacīja, ka Dailes teātra aktieri tik labi un spoži spēlē, ka pat acis svilst.
27. septembrī Mazajā zālē pirmizrādi piedzīvos britu režisores Eimijas Milbērnas jauniestudējums "Krietnā puiša rituāla nokaušana". Režisori Eimiju Milbērnu Dailes teātra skatītājiem jau ir bijusi iespēja iepazīt izrādēs "Izrāde, kas saiet sviestā" un "Īru miroņgalvas". Jaunā iestudējuma "Krietnā puiša rituāla nokaušana" pamatā ir dramaturga Denisa Kellija luga. "Tas ir asprātīgs teksts, kas nemitīgi uzdod jautājumus par to, kādi motīvi liek mums dzīties pēc panākumiem un ko esam gatavi upurēt, lai iegūtu to, ko iekārojam," par darbu teic teātrī.
29. septembrī Dailes teātrī svinēs svētkus ar pirmizrādi Pētera Pētersona jubilejas koncertuzvedumam "Poēma par Spēlmani". Pētera Pētersona vārds ierakstīts ne tikai Dailes teātra zelta fondā, bet arī visas Latvijas kultūras kanonā. Atceroties režisora un dramaturga simtgadi, Dailes teātrī izveidota īpaša koncertprogramma Dailes teātra mākslinieciskā vadītāja Viestura Kairiša un muzikālās daļas vadītāja Jura Vaivoda salikumā ar aktieru, kora "Kamēr…" un pianista Matīsa Žilinska piedalīšanos.
Par Dailes teātri Kairišs sacīja, ka Eiropā tam ir statuss, un arvien vairāk cilvēku teātri pazīst. Viņš apgalvo, ka teātris turpinās aktierus, vadītājus un citus izaicināt. Tikai tādā veidā, viņaprāt, var virzīties uz priekšu.
"Pati Eiropa ir ļoti lielu krīžu priekšā. Joprojām nevar saprast, ko šobrīd darīt. Kas ir labāks – totalitārisms vai demokrātija? Labējie vai kreisie? Šīs idejas, kas līdz šim veidoja mūsu vidi, mēs redzam, ka tās nesniedz atbildes uz mūsu jautājumiem. Līdz ar to mēs saprotam, ka gribam būt Eiropas teātris, bet nevienu neatdarinot. Mēs gribam iet ar savu autentismu un piedāvājumu. Var teikt, ka mums repertuārā ir trīs lieli Eiropas identitātes un ideju vēstures gabali," atzīmēja Kairišs.
15. novembrī Mazajā zālē fiziskā teātra žanrā strādājošās režisores Annas Abalikhinas jauniestudējuma "Eiridīke" pirmizrāde. Mūsdienu dramaturģes Sāras Rūlas interpretācijā stāsta centrā ir Eiridīke, kura viņsaulē zaudē ne tikai savu mīlestību, bet arī valodu un identitāti, tādā veidā dodot plašas iespējas izrādes veidotājiem uzrunāt skatītājus ar jauniem izteiksmes veidiem. Dzejnieks Jānis Elsbergs dramaturģes tekstu ir ne tikai latviskojis, bet arī atdzejojis, un izrādes radošā komanda ir atradusi fiziskā teātra estētikā balstītu kustību partitūru. Tā iecerēta kā iepriekš neredzēta kombinācija, kas apbur, piesaista un neatlaiž vēl ilgi pēc piedzīvotā – kā pati mīlestība.
16. novembrī uz Lielās zāles skatuves gaidāma Viestura Kairiša jauniestudējuma "Spīdolas nakts" pirmizrāde. Iedvesmojoties no Raiņa lugām, dramaturgs Matīss Gricmanis radījis jaundarbu, kas reflektēs par Raini kā ļoti kontroversiālu personību.
"Dailes kanona ietvaros Jura Joneļa režijā tapusi jauna saspēle. Dailes teātrī atgriežas vecmeistars Jānis Paukštello. Viņš, jaunās paaudzes aktieris Kārlis Arnolds Avots un nemirstīgā Raiņa dzeja iestudējumā "Čūsku vārdi"," vēl kādu gaidāmo jaunumu ieskicē teātris. Pirmizrāde gaidāma 1. decembrī.
Gada nogalē, sākot no 22. decembra, Dailes teātris aicinās skatītājus uz Ziemassvētku koncertu "Mirklis gaismas tuvumā". Režisore Diāna Kaijaka un teātra muzikālās daļas direktors Juris Vaivods veidos koncertu divās daļās. Pirmajā daļā skanēs dziesmas no muzikālās apvienības "Marana" un komponista Valta Pūces cikla "Gadalaiku dziesmas", bet otrajā daļā maestro Raimonda Paula melodijas no cikla "Pērļu zvejnieks".
Mazajā zālē 17. janvārī režisore Inese Mičule un viena no vadošajām Dailes teātra aktrisēm Ilze Ķuzule-Skrastiņa skatītājus aicinās uz monoizrādi "Visas viņas". Dramaturgs Alisters Makdovels radījis trīs monologus poētiskā spēlē, kuru centrā ir sieviešu likteņi dažādos laikos.
Dailes teātris arī šosezon turpina sadarbību ar "Mischief Worldwide Ltd." teātra kompāniju un piedāvās šī teātra īpašo iestudējumu – komēdiju "Pīters Pens saiet sviestā".
"Uz Dailes teātra skatuves atgriežas Kornlijas vietējais drāmas pulciņš, šoreiz visai ģimenei paredzētā iestudējumā par zēnu, kurš nevēlējās pieaugt. Skatītāju jau iemīļotie aktieri, kuri izmeklēja slepkavību Haveršamas muižā un salaida visu pilnīgā sviestā, nu ir izveidojuši jaunu izrādi. Leģendārā Pītera Pena un viņa ienaidnieka Kapteiņa Āķa cīņas karstumā viss atkal juks un bruks, bet mīlestība starp Vendiju un Pīteru būs tikpat īsta kā pasakā," teikts izrādes aprakstā.
Izrāde "Pīters Pens saiet sviestā" iestudēta daudzās pasaules valstīs un piedzīvojusi ekranizāciju arī BBC kanālā kā Ziemassvētku speciālizlaidums. Dailes teātrī būs redzams oriģinālā uzveduma precīzs pārlikums no Londonas Vestendas – tā veidošanā ir iesaistīti īpašo efektu veidotāji no britu sadarbības partneriem, un tā iestudēšanu pārraudzīs "The Mischief Theatre" pārstāvis, režisors Freds Gerijs.
Martā Dailes teātra skatītāji iepazīsies ar igauņu režisoru Tītu Ojaso, kuru daudzi nozares profesionāļi Igaunijā uzskata par vienu no mūsdienu ievērojamākajiem un neparastākajiem režisoriem. Režisors ir saņēmis Eiropas teātru balvu "Europe Prize Theatrical Realities", nozīmīgāko Vīnes teātru, austriešu drāmas klasiķa Nestroja balvu un citas. Viņš ar savu starptautisko komandu Dailes teātra Lielajā zālē iestudēs vēsturisku drāmu "Sarkanais princis". "Reiz pār Eiropu valdīja dažas aristokrātu ģimenes – starp tām ar tūkstošgadīgu vēsturi izcēlās Hābsburgi. 20. gadsimts, kurš atnesa sev līdzi valstu nacionālās neatkarības kustības, pieteica Hāsburgiem izaicinājumu – jāvalda ir tautai, bet ne karaļiem. Hābsburgu atbilde: mēs katrai tautai dosim pa karalim," ieskicēts izrādes aprakstā. "Zem Austroungārijas lupatu deķa bija arī Ukraina. Tai nebija ne karaļu, ne īstu izredžu iegūt neatkarību. Viens Hābsburgs pieteica savas pretenzijas, vēl būdams pusaudzis – viņa vārds bija Vilhelms fon Hābsburgs vai Vasils Višivaņijs kā viņu atceras ukraiņi. Viņš bija pirmais, kurš uzvilka ukraiņu tradicionālo izšūto kreklu zem sava armijas formas tērpa, un pēdējais, kurš to novilka pirms nāves čekas cietumā. Viņš neieguva Ukrainas kroni, bet viņa pasakainā dzīve un dēkas turpina iedvesmot."
Maijā Dailes teātra Lielajā zālē gaidāma romantiska komēdija "Ziemas pasaka". Teātrim izveidojusies sadarbība britu režisoru Džefu Džeimsu, kurš adaptējis Šekspīra lugu "Ziemas pasaka" mūsdienām. "Kā saka režisors, "Ziemas pasaka" ir Šekspīra ārprātīgākā un neparedzamākā luga. Šekspīrs savus "Ziemas pasakas" tēlus ietērpa Sicīlijas un Bohēmijas karaļu mantijās, bet, novelkot tās – paliek vien stāsts par dziļu greizsirdību, no kuras pasargāts nav neviens. Lielais bards ir dziļi un asprātīgi fiksējis apkārtējo dzīvi, bet mūsdienu britu režisors Džefs Džeimss adaptējis Šekspīra lugu mūsdienām un tajā mums jautā – kāda ir greizsirdības cena? Intrigas, iedomas un jautājumi par cilvēku dabu vieno šo iestudējumu. Tas ir stāsts par to, kā cilvēki pieaug, iemīlas, bet tad, kā jau pasakā, viņus reizēm apēd lāči… Izrāde aizraus ar neparedzamām sižeta virāžām un saspēlēm starp skaisto, briesmīgo un uzjautrinošo," sola teātrī.
