Tas bija 2017. gada 16. oktobris, kad Maltu un drīz pēc tam arī pārējo Eiropu pāršalca ziņa, ka automašīnā ievietotas bumbas sprādzienā gājusi bojā Maltas pazīstamākā pētnieciskā žurnāliste Dafne Karuana-Galīcija. Savā darbā viņa regulāri izgaismoja Maltas politiķu un biznesmeņu koruptīvās saites.
Mazajā Maltā ar pusmiljonu cilvēku Dafni pazina daudzi. Arī žurnālists Hermans Grehs. Viņš stāsta: "Zināju, ka Dafne varētu iekulties nepatikšanās: viņa pastāvīgi provocēja varasiestādes, valdošās partijas politiķus. Bet man nenāca ne prātā, ka viņi ies TIK tālu. Ka viņi ne tikai nodarīs Dafnei pāri, bet nogalinās viņu tik šaušalīgā un publiskā veidā. Cilvēki, kuri to izplānoja, vēlējās nosūtīt skaidru signālu: nemēģiniet mūs aiztikt. Šis notikums šokēja ne tikai mazo Maltu, bet visu Eiropu."
Hermans Grehs žurnālistikā strādā jau 26 gadus, pēdējos piecus ir Maltas vadošā laikraksta "Times of Malta" galvenais redaktors. Viņš bija viens no žurnālistiem, kas vēlāk izmeklēja Karuanas-Galisijas slepkavību. Bet līdzās darbam Grehs jau daudzus gadus aizraujas ar teātri. Luga par Dafni ir viņa otrais darbs kā dramaturgam.
Ideja par lugu tapa divus gadus pēc Dafnes slepkavības, kad žurnālisti un visa Maltas sabiedrība sāka aptvert – ar slepkavību potenciāli saistīti cilvēki ir arī valdības gaiteņos un cenšas to piesegt, lai reālie pasūtītāji netiktu atklāti.
"Bija apmēram divi naktī, mēs redakcijā gaidījām svarīgas valdības sēdes beigas, cilvēki ielās protestēja, tikko bija aizturēts premjera biroja vadītājs, viens no ministriem bija nopratināts… Atceros, kā sēdēju pie datora un domāju: te taču top luga pati no sevis! Es šobrīd to rakstu! Te ir politika, drāma, slepkavība, sabiedrības sašutums… un tā nav fikcija, bet realitāte," atceras Grehs. "Vēlāk pēc izrādēm pie manis ir nākuši skatītāji un prasījuši, vai esmu te kaut ko izfantazējis. Nē, es neko neesmu izfantazējis, tas viss tiešām notika."
Arī iepriekš Grehs iestudējis dokumentālas izrādes – par lidmašīnas spridzināšanu virs Lokerbijas, par Beirūtas ķīlniekiem, par migrāciju, par Maltā joprojām aizliegtajiem abortiem. Ķeroties pie stāsta par Dafnes Karuanas-Galīcijas slepkavību, viņš cilvēkus uzrunāja kā dramaturgs, nevis žurnālists. Un mākslas plīvura aizsegā ļaudis sāka stāstīt tādas lietas, ko nemūžam neuzdrošinātos atklāt Hermanam kā žurnālistam. Praktiski visi teksti izrādē ir dokumentāli, bet tēli, kas tos runā, it kā ir abstrakti – Žurnāliste, Trauksmes cēlājs, Likumsargs, Ļaunais.
"Teātris ir ļoti spēcīgs medijs, kur tu vari pateikt lietas, ko citādi neatļautos. Atceros, 2015. gadā iestudēju izrādi par Lampedūzas salu un ar to saistīto migrantu krīzi. Pēc tās pie manis pienāca kāds skatītājs un teica: es zinu, ka tu jau daudzus gadus raksti par migrāciju, bet nekas no tevis rakstītā uz mani nav iedarbojies tik spēcīgi kā šī izrāde, lai gan tā bija fikcija. Prasīju: tu gribi teikt, ka fikcija uz tevi iedarbojas spēcīgāk nekā fakti? Viņš atbildēja: piedod, bet tā ir. Domāju, ka iemesls tam ir arī tāds, ka mobilo telefonu ikdienā mums ir tik viegli novērst uzmanību, mēs ar grūtībām spējam sakopot uzmanību uz garāku lasāmvielu.
Teātrī tu esi spiests izslēgt telefonu un vienkārši skatīties. Domāju, ka tas ir ārkārtīgi spēcīgs veids, kā stāstīt stāstus.
Tāpēc es turpinu to darīt," teic Grehs.
Internetā redzamajos izrādes fragmentos aktieri izstāsta Dafnes Karuanas-Galīcijas slepkavības stāstu katrs no sava tēla skatupunkta, kas dažbrīd uzdzen šermuļus ar savu šķietamo bezkaislību. Maltas noziedzīgo pasauli savā lomā iemieso aktieris Alans Pariss (Alan Paris), kurš atzīst: "Šo lomu nav viegli spēlēt. Ar laiku ir kļuvis vieglāk, bet sākumā bija traki. Pirmais ģenerālmēģinājums notika nelielās telpās. Paldies dievam, Dafnes dēls sēdēja balkonā un es nevarēju viņu redzēt. Jo man būtībā bija jāapraksta, ko es nodarīju viņa mātei. Joprojām kļūstu emocionāls, kad to atceros.
Un šis man ir arī personīgs stāsts. Pazinu Dafni, mēs savulaik kopā strādājām. Esmu saticis arī cilvēku, kurš bija iesaistīts Dafnes slepkavībā. Maltas sabiedrība ir ārkārtīgi maza.
Jokojot sakām, ka Maltā visi ir brālēni. Tāpēc šis notikums mūs visus ir aizskāris arī ļoti personiski. Runāt par to, ko viņi izdarīja, kā viņi to paveica, kā lepojās ar izdarīto… Ir ieraksts, kurā viens no slepkavības izdarītājiem saka: ja būtu zinājis, kas viņa tāda ir, būtu paprasījis vairāk naudas! Un pēc tam pasmejas. Šis ieraksts būs dzirdams arī mūsu izrādē."
Aktrise Kima Dalli (Kim Dalli) Dafnes slepkavību uzskata par būtisku pagrieziena punktu Maltas sabiedrībā. Viņa izrādē spēlē Žurnālisti, kura kādā brīdī saka: parasti mēs protestējam, burkšķot "feisbukā", bet šoreiz ielās izgāja tūkstošiem cilvēku, protestējot pret korupciju un nesodāmību. To viņa uzskata par labo ziņu šajā kopumā ļoti drūmajā stāstā: "Es pati esmu bijusi žurnāliste. Tāpēc, kad Hermans man piedāvāja šo lomu, tas bija gluži kā sapņa piepildījums, jo es to uzskatu par ārkārtīgi svarīgu lugu. Tā nav fikcija, šis notikums ir robežšķirtne Maltas vēsturē! Savulaik kā žurnāliste esmu rakstījusi daudz stāstu, bet man šķiet, ka teātris reizēm spēj aizkustināt vairāk nekā žurnālistika. Tas ļauj izjust lielāku empātiju un cilvēcību. Arī Dafni mēs šajā izrādē varam parādīt ne vien kā žurnālisti, bet arī kā cilvēku, kā māti, kuras bērni viņu pazaudēja. Bet vienlaikus mēs parādām arī plašāku kontekstu – par Maltas sabiedrību, par nesodāmības izjūtu… Ir 2023. gads, un galvenie aizdomās turētie par Dafnes slepkavības plānošanu vēl nav pat sēdušies uz apsūdzēto sola. Taisnība vēl nav uzvarējusi, tāpēc mums ir jāturpina stāstīt šo stāstu."
"Piekrītu Kimai, ka Dafnes slepkavība bija izšķirošs brīdis Maltas vēsturē. Tie bija mūsu "dvīņu torņi", mūsu "Kenedija slepkavība"," papildina aktieris Alans Pariss. "Katrs no mums atceras, kur tobrīd atradās un ko darīja, kad tika uzspridzināta Dafnes Karuanas-Galīcijas mašīna.
Tāpēc man ir gods stāstīt šo stāstu un es turpināšu to darīt, kamēr taisnība uzvarēs."
Izrādes veidotāji gan ir visai skeptiski, vai taisnība jebkad uzvarēs pilnībā, nopūšas, ka cilvēku atmiņa ir īsa: arī pēc iepriekš neredzētajiem protestiem Maltā ir turpinājušies korupcijas skandāli. Tomēr izrāde raisījusi plašu rezonansi. Maltas valdošie politiķi to centušies ignorēt, tomēr teātra profesionāļu vidū tā saņēmusi balvu kā gada labākā izrāde Maltā, un tā izrādīta arī Beļģijā, Itālijā, Austrijā un Kiprā. Publikas atsaucība citās valstīs pārsteigusi režisoru Hermanu Grehu:
"Cilvēki zina, ka arī pie viņiem vai tepat kaimiņos ir notikušas līdzīgas šausmu lietas, un diemžēl tādas lietas kā vārda brīvība vai žurnālistu drošība ne vienmēr varam uzskatīt par pašsaprotamām."
Pētnieciskā žurnāliste Sanita Jemberga ir viena no nedaudzajiem cilvēkiem Latvijā, kas līdz šim redzējuši izrādi par Dafnes Karuanas-Galicijas slepkavību. Jemberga labi pazīst lugas autoru, žurnālistu Hermanu Grehu un redzējusi arī citus viņa iestudējumus. Viņa izceļ Hermana spēju parādīt Dafnes pretrunīgo personību, ko daudzi mīlēja un tikpat daudzi nicināja. "Viņa lugām raksturīgi ir tas, ka tās nav plakanas. Tur nav skaidru gaišo un tumšo tēlu, tās rāda, ka pasaule ir sarežģīta, un liek par to domāt tādā veidā," saka Jemberga. "Dafne tiek rādīta no visām dažādajām personības šķautnēm, liekot saprast, ka labs žurnālists nekad nav vienkāršs žurnālists, viņa darbs nav vienkāršs un Malta nav pastkartīšu valsts. Aiz šī skaistā jūru, baznīcu un senās kultūras slāņa slēpjas melna, netīra politika, kuras rezultātā Eiropas valstī tiek nogalināts žurnālists. Šis stāsts gan par Dafni, gan par Maltu šajā lugā tiek ļoti smalkjūtīgi izstāstīts. Es teiktu, ka katram, kurš interesējas par pasauli, par žurnālistiku, par varas saplūšanu ar kriminālo pasauli, ir vērts šo izrādi redzēt."
Režisors Hermans Grehs uzskata – žurnālisti Dafni Karuanu-Galīciju nenogalināja viens cilvēks, viņu nogalināja sistēma. Sešus gadus pēc slepkavības aiz restēm ir tikai tiešie izpildītāji, bet ticamāko slepkavības pasūtītāju varētu sākt tiesāt vien nākamgad. Tikmēr Grehs ar aktieriem turpina stāstīt šo stāstu uz skatuves, liekot uz pusotru stundu nolikt malā telefonu ar neskaitāmajiem ziņu virsrakstiem un vienu no šīm ziņām izlasīt kārtīgi, šoreiz teātra valodā.
