Īsumā:
- Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis apsūdz Dailes teātra vadību aktieru pārvilināšanā un ir gatavs tiesāties.
- Liepājas teātra direktors Herberts Laukšteins atklāj, ka ir pieteicies viens aktieris, kuram Dailes teātris piedāvājis darbu nākamajā sezonā.
- Dailes teātris Hermaņa apsūdzības dēvē par nepatiesām, tajā pašā laikā mudinot citus teātrus un Kultūras ministriju uz diskusiju par profesionālo teātru lomu aktieru izglītībā.
- Viesturs Kairišs sociālajos tīklos paudis gandarījumu, ka Dailes teātris ir paveicis tik grandiozu darbu, ka jaunie aktieri savu izaugsmes perspektīvu saskata tieši Dailes teātrī.
- Kultūras ministrijā norāda – lai arī teātri Latvijā saņem valsts finansējumu, aptuveni pusi sava budžeta tie nopelna paši, tāpēc var brīvi noteikt aktieru atlīdzību.
- Arī Kultūras akadēmijā plāno vairs neveidot kursus kādam noteiktam teātrim, bet koncentrēties uz mērķi sagatavot labus aktierus.
- Ministrija nākamnedēļ plāno sasaukt Teātra padomes sēdi, kurā konfliktā iesaistītās puses varētu sēsties pie viena – sarunu galda.
Vai aktieris ir prece? Kādas ētiskas un morāles normas tiek pārkāptas, cenšoties pārvilināt aktierus no viena teātra uz otru? Jaunā Rīgas teātra vadītājs Alvis Hermanis vaino Dailes teātra vadību brutālā aktieru pārpirkšanā.
"Lielais teātra biznesmenis Juris Žagars un viņa draugs draugs vanabī Krišjānis Barons (domāts Dailes teātra mākslinieciskais vadītājs Viesturs Kairišs – red.) var jau sākt gatavoties kārtējai lielajai tiesas prāvai." Tā sociālajā vietnē "Instagram" raksta Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs, veltot pārmetumus Dailes teātrim par "jauno aktieru brutālu pārpirkšanu kā no Jaunā Rīgas teātra, tā arī Valmieras un Liepājas teātriem".
"Šai gadījumā mans cepiens ir… katrs no jauniešiem skatās, kāds viņam godaprāts, kādas vērtības, tur es nemaisos iekšā, katrs atpūšas, kā grib, bet es esmu lielā šokā par Dailes teātri," saka Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis.
"Jaunie aktieri, kurus vajā Žagars ar Kairišu, – Jaunais Rīgas teātris, Liepājas teātris, Valmieras teātris, – viņi ir ieguldījuši milzīgu laiku, enerģiju, dvēseli un viskautko citu.
Tā nekad nav bijis Latvijas teātru vēsturē, šī robeža nekad nav pārkāpta.
Tas kā nerakstīts likums bijis. Vēl jo vairāk, mūsu gadījumā, kad esam trimdā, mēs neesam līdzīgos apstākļos ar Dailes teātri. Mums ir mazas zāles, mums nav tādas iespējas. Tad atnāk kaut kāds tur bagātais Žagars ar Kairišu un viņus vienkārši tagad brutāli pārpērk. Saku, nav jau dzimtbūšana, aktieri var iet, kur grib, ja viņiem labāk maksā, bet to vajag kaut kā kompensēt, ir ieguldīts baigais darbs," uzskata JRT mākslinieciskais vadītājs.
Valmieras Drāmas teātris jau gadiem saskaras ar talantīgu aktieru pārvilināšanu uz galvaspilsētu. Arī no Liepājas teātra savulaik uz Dailes teātri pārnāca aktieri Indra Briķe, Juris Bartkevičs. Pirmkārt, tas ir ētikas jautājums, uzskata Liepājas teātra vadītājs.
"Dažādos laikos dažādi ir bijis, ļoti daudzi slaveni aktieri ir sākuši Liepājas teātrī, kaut vai tas pats Ēvalds Valters. Dzimtbūšana ir sen atcelta 19. gadsimtā, un par to nav nekāda runa, ir brīvība, jebkurš var rīkoties tā, kā grib. Ir ētika. Piemēram, Valmieras teātris neaicina no Liepājas teātra pāriet štatā, Valmieras teātris, sadarbojoties ar Kultūras akadēmiju, uzņem savu kursu," pauž Liepājas teātra direktors Herberts Laukšteins.
"Pēdējo 15 gadu laikā šis ir pirmais gadījums, un tāds īpašs gadījums, kad galvaspilsētas teātris atņem Liepājas teātra Liepājas pašvaldības sagatavotus aktierus.
Tas grauj Latvijas teātra nozares sistēmu, un, protams, ir arī finansiāli [zaudējumi]. To visu var parēķināt, cik tas būs izmaksājis konkrēti Liepājas pašvaldībai, Liepājas teātrim šāda rīcība, jo Liepājas gadījumā šeit nav valsts nauda izmantota, bet gan pašvaldības nauda. Liepājas pašvaldība deva naudu, lai sagatavotu šeit uz vietas Liepājas universitātē jaunos aktierus, kuri ir ļoti nepieciešami Liepājas teātra trupas veidošanai," vērtē Herberts Laukšteins.
Alvis Hermanis norāda, ka ir gatavs tiesāties – ne par darbinieku pārvilināšanas faktu, bet par kompensācijām: "Mūsu pretenzija ir tikai par to, ka vajadzētu kompensēt, ciparos pārrēķināt to, ko mūsu teātris ir ieguldījis šo studentu sagatavošanā, tikai par to ir cepiens. To, ka aktieri var izvēlēties, kur viņi strādā, mēs labi zinām. Dakteri brauc uz Norvēģiju… precedents ir sports, jo sporta skolās arī ar bērniem nekādus līgumus neslēdz, bet tomēr pēc tam no klubiem piedzen kaut kādas kompensācijas…"
Viņš pauž, ka kaut kādi lēmumi ir pieņemti, taču pagaidām tos neatklās, kamēr sezona nav beigusies: "Lielajam biznesmenim Žagaram vasara būs sabojāta. Vairāk neko neteikšu. Kaut ko izdomāsim. Viņam baigi patīk tiesāties, cik esmu dzirdējis."
Dailes teātris izplatītā vēstulē Alvja Hermaņa rakstīto dēvē par nepatiesu un aicina atsaukt, tajā pašā laikā mudinot citus teātrus un Kultūras ministriju uz diskusiju par profesionālo teātru lomu aktieru izglītībā.
"Dailes teātris paskaidro, ka pašreiz mums ir četras brīvas aktieru štata vietas, un esam uzrunājuši nevis divpadsmit, bet trīs konkrētus jaunos aktierus un vienu vidējās paaudzes aktieri, lai piedāvātu darbu Dailes teātrī. [..] Teātra mākslinieciskais direktors V. Kairišs visas sezonas garumā ir apzinājis Dailes teātrim potenciāli interesantos jaunos aktierus no visas Latvijas," teikts teātra paziņojumā.
Sazvanīts Dailes teātra direktors "Panorāmai" sacīja, ka Alvja Hermaņa rakstītais esot apmelojumi un nepatiesas ziņas. Viņš visu nesauc par apmelojumiem, tomēr neviens aktieris nav uzrunāts, piesolot maksāt lielāku atalgojumu. "Protams, ka nevienam nav piesolīts maksāt vairāk, nekā mēs maksājam mūsu teātra aktieriem," uzsver Juris Žagars.
Tikmēr režisors Viesturs Kairišs sociālajos tīklos paudis gandarījumu, ka Dailes teātris ir paveicis tik grandiozu darbu, ka jaunie aktieri savu izaugsmes perspektīvu saskata tieši Dailes teātrī.
"Labi, Hermaņa kungs, tiksimies tiesā, jo jūs melojat. Es ar lielu interesi uzklausītu tos jūsu minētos "Šobrīd uzrunātos, cik zināms, kopā jau vismaz 12 jaunos aktierus", kuri, liekot roku uz Bībeles, atkārtos manis it kā teiktos vārdus: "man vienalga, cik tev maksā tajā JRT, es tev samaksāšu vairāk".
Un vispār apstiprinās sarunas ar mani par pārnākšanu uz Dailes teātra štatu," publiskā atbildē Alvim Hermanim pauž Viesturs Kairišs.
"Tikmēr es atļaušos "publiski muldēt par morāli" un teikt, ka melot nav labi un zaudēt cīņā par jaunajiem talantiem jāmāk ar cieņu. Gribētu vērsties pie Latvijas jaunajiem aktieriem un īpaši no JRT: Hermaņa kungs jūs publiski apvaino melos. Lūdzu, jaunie aktieri, pie kuriem es esmu vērsies ar piedāvājumu nākt uz Daili un kuri tam nav atsaukušies, publicējiet to atklāti. Pretējā gadījumā sanāks, Hermaņa kungs, ka jūs gļēvi publiski melojat un vēl apmelojat jaunos aktierus, sevišķi jau savus audzēkņus," sociālajos tīklos raksta Dailes teātra režisors.
"Pagaidām man ir pieteicies viens aktieris, kuram ir Dailes teātris piedāvājis darbu nākamajā sezonā, bet es nezinu, varbūt kāds vēl pieteiksies. Dailes teātra vadība ar mani nav runājusi par šādu iespējamību, līdz ar to man ir ļoti nepatīkamas emocijas," atzīmē Liepājas teātra direktors.
Viņš norāda, ka uzrunātais jaunais aktieris ir ļoti aizņemts Liepājas teātra repertuārā: "Viņš piedalās astoņās repertuāra izrādēs, tātad būs teātrim jārisina jautājums, kā šīs izrādes uzturēt repertuārā. Vai slēgt kādu ārštata līgumu ar šo aktieri? Vai meklēt dublantus? Jebkurā gadījumā tie būs papildu izdevumi, kas nav plānoti nākamajai sezonai."
Dailes teātris trešdien, 7. jūnijā, izplatītā vēstulē raksta: "Uzrunātajiem aktieriem netiek solīts nekas vairāk kā esošajiem Dailes aktieriem. Visiem tiek piedāvāti tādi paši darba līgumi – vienāds atalgojums un vienādi darba pienākumi. [..] Mēs respektējam uzrunāto aktieru iepriekšējos pienākumus un dotos solījumus citiem teātriem. Mēs esam apliecinājuši savu gatavību pielāgot savu izrāžu repertuāru ar jaunuzņemto aktieru piedalīšanos viņu iepriekšējās darba vietas repertuāram tik tālu, cik tas ir iepriekš bijis ieplānots."
Tiesvedībai par jauno aktieru pārpirkšanu nav juridiska pamata, saka gan Kultūras ministrijā, gan teātra eksperti, reaģējot uz Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskā vadītāja Alvja Hermaņa izplatīto paziņojumu, kurā viņš pauž gatavību vērsties tiesā pret Dailes teātri saistībā ar jauno aktieru pārpirkšanu.
Lai arī teātri Latvijā saņem valsts finansējumu, aptuveni pusi sava budžeta tie nopelna paši, un tāpēc var brīvi noteikt aktieru atlīdzību. Laiki, kad aktieri spiesti nostrādāt vienā vietā ilgus gadus, esot beigušies.
"Jo valsts kapitālsabiedrības – viņas operē brīvajā tirgū un konkurē arī par cilvēkresursiem. Līdz ar to nav aizliegts cilvēkiem pāriet no vienas darbavietas uz citu," Latvijas Televīzijas raidījumam "Panorāma" norāda Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieks Uldis Zariņš. Viņš apstiprina, ka visi teātri darbojas brīvajā tirgū, kaut arī saņem valsts finansējumu. "Visi valsts teātri pēc savas juridiskās formas ir valsts kapitālsabiedrības, līdz ar to viņas darbojas kā privātā tirgus dalībnieki."
Turklāt arī algas varot noteikt, kādas vēlas. Nekādā gadījuma nedrīkst pieļaut konkurences pārkāpumus, vienojoties par algām. Balstoties uz dažādiem kritērijiem, valsts teātriem ik gadu piešķir budžeta dotācijas pēc vienotas formulas, tātad tās ir līdzvērtīgas. Šogad Jaunajam Rīgas teātrim piešķirti vairāk nekā divi miljoni eiro, Dailes teātrim – vairāk nekā trīs miljoni eiro, jo tas esot lielāks teātris. Savukārt otru pusi sava budžeta teātri nopelna paši.
Latvijas Kultūras akadēmijas Skatuves mākslas katedras vadītāja Līga Ulberte norāda: "Kultūras akadēmija neizvirza nekādus nosacījumus, kur aktierim ir jāspēlē pēc akadēmijas beigšanas, un patiesībā akadēmijas absolventiem šis viss tagad glaimo, ka ir vairāk teātru, kuri cīnās par akadēmijas absolventiem. Izņemot Liepājas teātra jauniešus, kuri mācījās Liepājas universitātē, visi pārējie ir beiguši Kultūras akadēmiju.
Aktieru tirgus, kā princips brīvais aktieru tirgus, kur aktieri paši var izvēlēties, kur viņi strādā un kurš piedāvājums viņiem šķiet izdevīgāks vai interesantāks, tas ir absolūti normāli."
Notikušais gan varētu būt pamats diskusijām par radušos situāciju un to, vai aktieriem ir pienākums strādāt kādā konkrētā teātrī, bet šāda prakse pasaulē vairs nav pieņemta, un uz to ar piesardzību raugās gan eksperti, gan amatpersonas.
Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieks Uldis Zariņš atzīmē: "Šī tradīcija, ka katrs konkrētais kurss ir domāts konkrētam teātrim, viņa ir tāda nerakstīta un ilgstoši iestrādājusies, bet tas nenozīmē, ka tā ir vienīgā iespējamā. Jo teātri jau nefinansē šo aktieru izglītību. To finansē Kultūras ministrija, un ir daļa aktieru, kas aiziet uz šiem domātajiem teātriem, kam ir domāts sākotnēji šis kurss."
Tomēr ministrijai svarīgākais, ka aktieris pēc studijām paliek šajā nozarē vispār, nevis konkrētā darbavietā.
Latvijas Kultūras akadēmijas profesore Zane Kreicberga norāda: "Mēs arī Kultūras akadēmijā vairāk sliecamies uz to, ka vairs neveidot īpaši kādam teātrim kursus, bet mūsu uzdevums ir sagatavot labus aktierus. Tālāk viņi paši var izvēlēties un mēģināt sevi piedāvāt. Vai arī kāds viņu noskata un aicina. Tā ir viņu izvēle."
Ministrija nākamnedēļ plāno sasaukt Teātra padomes sēdi, kurā konfliktā iesaistītās puses varētu sēsties pie viena – sarunu galda.
