Šogad festivāla fokusā ir pārmaiņas – gan iekšējās, gan ārējās. Simbolisks ir arī šī gada festivāla sauklis – "Latgale ir tuvu", kurš aicina veicināt pārmaiņas šī reģiona uztverē.
Tam par pamatu Daugavpils teātrī šajās dienās teātra mīļiem tiek piedāvātas izrādes, kas izceļas gan ar neierastu formu, gan šim brīdim aktuālu un vajadzīgu saturu, un tam visam noslēgumā arī diskusijas jeb sarunas ar teātra profesionāļiem un skatītājiem.
Sīle uzsvēra, ka tās trīs stundas, kas ar mašīnu jāveic no Rīgas, lai nokļūtu Daugavpilī, patiesībā neko nenozīmē, un nav arī nemaz tik daudz. Līdz ar to arī sauklis "Latgale ir tuvu".
"Manuprāt, tās trīs stundas neko nenozīmē, mēs esam tādi paši cilvēki ikvienā Latvijas pilsētā un ikvienā Latvijas ciemā.
Tieši tādēļ man likās, ka ir ļoti būtiski uzsākt šo sarunu ar Daugavpils un Latgales reģiona iedzīvotājiem par to, ka tāda mūsdienu skatuves māksla jau ir saprotama ļoti daudziem, un tā aizskar problemātiku ne tikai "Rīgas elitei", bet tā aizskar ikvienu Latvijas iedzīvotāju," pauda Sīle.
Pavlova arī aicināja pārvarēt teātra mīļus šo jau iedzīvojušos stereotipu par to, ka Latgale un Daugavpils būtu ļoti tālu, un novērtēt to, ko šīs vietas un cilvēki mums piedāvā. Iespēju ir tik daudz, ka festivāla rīkotājas pat apsver ideju arī nākamgad to rīkot Daugavpilī.
"Bieži vien, man liekas, mēs skatāmies uz ārpusi, un tad mums liekas – o, uz Briseli aizlidot ir tikai divas stundas. Uz Daugavpili atbraukt arī ir tikai trīs stundas, un mēs ceram, ka nākamgad, kad rīkosim festivālu Daugavpilī, būs jau vairāk autobusu maršrutu, vairāk iespēju te nokļūt," norādīja Pavlova.
Teātra festivāls jau sācies un rit pilnā sparā. Pasākumu virkni atklāja Daugavpils teātra direktors Oļegs Šapošņikovs, ar ironiju norādot, ka beidzot šis festivāls atceļojis arī līdz "Latvijas tālajiem austrumiem".
"Mums par to ir milzīgs prieks, jo tas ir šī festivāla galvenais uzdevums – vienot mūs, visus tos, kas mīl teātri," pauda Šapošņikovs.
Skatītāju zāle uz pirmo festivāla izrādi "Ragana" bijusi pārpildīta, tāpat arī diskusiju telpa – piepildīta. Tas liecina, ka šādas izrādes un notikumi ir gaidīti uz Daugavpils teātra skatuves, pēc izrādes vērtēja aptaujātie skatītāji.
Pavlova atklāja, ka sarunu un diskusiju daļa festivāla programmā ir ārkārtīgi svarīga, un sākotnēji festivāls sācies kā atbilde Covid-19 laikam.
"Pirms trim gadiem pirmais festivāls notika Ventspilī, un tā bija tāda vajadzība. Mēs bijām ļoti maz tikušies un ļoti daudz strādājuši attālināti, un mums nebija bijusi iespēja pašiem parunāt par to, kas mums ir svarīgs, un arī parādīt tās izrādes. Tad mēs rādījām.
No tā tas arī izauga – no vēlmes būt kopā, no vēlmes sarunāties, no vēlmes iepazīt citam citu," pauda Pavlova.
Sīle piebilda: "Tas viss notiek laikam horizontāli, kolektīvi. Tās idejas rodas kopīgi un sajūta, ka mums ir jāveido kaut kas kopā nu jau trešo gadu, lai savā ziņā stiprinātu savstarpējās sarunas, lai mēs kopīgi apzinātos visiem kopīgās problemātikas un, no otras puses, censtos dažādās vietās parādīt arī mūsdienu teātri."
